Pavasaris un vasara uz Latvijas autoceļiem ir karstākais darba laiks gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, kad vasaras sezonas darbi iesākas ar bedru masveida labošanu un ilgst līdz pat ziemai gan turpinot labot uz ceļiem izveidojušās avārijas bedres, gan sakopjot notekas un pļaujot zāli un krūmu apaugumus ap ceļiem. Taču autoceļu uzturēšanas brigādēm šie darbi nereti saistās arī ar paaugstinātu bīstamību, pārsvarā – nedisciplinētu autovadītāju dēļ.
Lai ceļu lietotāji savlaicīgi varētu plānot savus maršrutus un rēķināties ar īslaicīgiem satiksmes ierobežojumiem un bedru remontdarbu vietām, no šā gada tiešsaistes režīmā var sekot līdzi aplikācijā Waze un va/s Latvijas Valsts ceļi mājaslapas kartē (www.lvceli.lv). Šobrīd šī informācija ir pieejama par Pierīgas reģionu, kur ir visintensīvākā satiksme, savukārt pakāpeniski līdz jūnija vidum ar GPS iekārtām paredzēts aprīkot arī pārējo va/s Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) tehniku, līdz ar to informācija par LAU remontdarbiem uz autoceļiem un ierobežojumiem būs redzama tiešsaistes režīmā par ceļiem visā valsts teritorijā.
Darbus reglamentē noteikumi
Viens no bīstamākajiem darbiem ir saistīts tieši ar bedru remontdarbiem uz ceļiem, kuru laikā satiksme uz attiecīgā ceļa posma netiek apturēta, tādējādi autoceļu uzturētāji savu darbu veic faktiski blakus braucošām automašīnām, vienlaikus pārgalvīgi autovadītāji apdraud arī citu satiksmes dalībnieku drošību. Jāuzsver, ka bedru remontdarbu mērķis ir satiksmes dalībnieku drošība.
"Mums ir svarīga ceļu lietotāju drošība uz autoceļa. Dažādu remontdarbu veicēji, kuri strādā tieši uz brauktuves, neapturot satiksmes kustību, piedzīvojuši gana daudz nepatīkamu brīžu. Neapzinīgi autovadītāji mēdz iebraukt gan zāles pļāvējos, gan bedru remonta brigāžu pavadošajās automašīnās. Tas pats notiek arī ziemās – gadās, ka pretimbraucošais automobilis ietriecas sniega tīrīšanas mašīnas priekšējā lāpstā," norāda LAU Tehniskā departamenta direktors Vilnis Urbanovičs.
LAU ceļu uzturēšanas darbus veic atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par darba vietu aprīkošanu uz ceļiem. Un LAU remontbrigāžu darba specifika tiek organizēta, precīzi ievērojot šo noteikumu prasības. "Praktiski mēs strādājam pēc shēmas, kas saistīta ar īslaicīgu ceļu darba vietu uz ceļa ar vienu vai divām braukšanas joslām katrā virzienā. Šīs shēmas arī nosaka, ka ikvienai remontbrigādei, kas, piemēram, labo bedres, aizmugurē jābūt arī pavadošajam transporta līdzeklim, kuram jābūt aprīkotam ar attiecīgām ceļa zīmēm, kas norāda uz šķēršļa apbraukšanas virzienu, kā arī ar ceļa zīmi "Uz ceļa strādā" un divām mirgojošām dzeltenām bākugunīm. Mēs ievērojam šīs prasības un darām vēl vairāk. Šāds aprīkojums tiek lietots arī visā Eiropā, protams, meklējam nedaudz lētākus variantus. Bet tas, ko gribam ieviest un jau daļēji esam sākuši ieviest, ir apbraukšanas virzienu norādāmās bultas ar dzeltenajām LED gaismām, kuras uzstāda uz pavadošās automašīnas," stāsta V. Urbanovičs, piebilstot, ka arī tas tiek darīts rūpēs par satiksmes drošību uz autoceļiem un ceļa satiksmes negadījumu skaita samazināšanu.
Satrauc negatīvā tendence
LAU pārstāvis akcentē, ka negadījumu statistika rada bažas par autovadītāju attieksmi pret drošību uz ceļa kopumā un jo sevišķi laikā, kad uz tā strādā ceļu uzturētāji. Ja, piemēram, 2007., 2009., 2010. un 2012. gadā nav bijis neviena negadījuma, kuros būtu iesaistīti LAU darbinieki vai ceļu uzturēšanas tehnika, tad 2013. gadā tādu bija divi, bet 2016. gadā – viens. "Satraukumu radīja situācija 2017. gadā, kad pērn jau pirmajā pusgadā bija notikuši trīs negadījumi, kad cieta mūsu tehnika, par laimi, veiksmīgā kārtā cilvēki šajos negadījumos necieta. Taču jebkurā gadījumā pieaugošā negadījumu tendence mūs uztrauc, jo cieš mūsu darbinieki un uzņēmums, un citi satiksmes dalībnieki, kas ievēro noteikumus un ne pie kā nav vainīgi," uzsver V. Urbanovičs. Viņš piebilst, ka materiālie zaudējumi nav tikai bojātā tehnika, kas ir jāremontē, bet arī piespiedu dīkstāve, kamēr tai tiek veikta ekspertīze, lai apdrošināšanas sabiedrība var pieņemt lēmumu par zaudējumu kompensācijas apmēru. Loģiski, ka bojāto tehnikas vienību šajā laikā uzņēmums nevar ne remontēt, ne arī izmantot pat vairākas nedēļas, tādēļ LAU speciālisti ir spiesti meklēt iespējas, kā aizvietot šo tehniku, kas savukārt rada problēmas darbu plānošanā.
"Mūsu aicinājums visiem satiksmes dalībniekiem ir ievērot Ceļu satiksmes noteikumus un kopīgiem spēkiem gādāt par drošību uz autoceļiem. Ceram, ka autovadītāji, kas piedalās satiksmē, atceras noteikumu 37. pantu, proti, ka citu transportlīdzekļu vadītāji nedrīkst traucēt ceļu remonta brigādes darbu un viņiem jābrauc ar tādu ātrumu, lai nepieciešamības gadījumā varētu pietiekami ātri apturēt savu transportlīdzekli. Tas ir gan situācijā, kad tiek veikti autoceļa avārijas uzturēšanas jeb labošanas darbi, gan arī dažādu citu seku novēršana. Ir jāsaprot, ka šādā situācijā nav jāpalielina braukšanas ātrums, bet, izvērtējot situāciju, tas jāsamazina atbilstoši uzstādītajām ceļa zīmēm," akcentē LAU pārstāvis. Jau iepriekš pirms konkrētās darba vietas LAU darbinieki uzstāda ceļa zīmes, kas samazina atļauto braukšanas ātrumu ik pa posmam par 20 kilometriem stundā. Vidējais ātruma ierobežojums šādos posmos parasti ir 70 kilometru stundā, taču nepieciešamības gadījumā var tikt noteikts ātruma ierobežojums 50 kilometru stundā. Šāds ātruma ierobežojums ir nepieciešams, lai satiksmes dalībnieki neapdraudētu cits citu un darbiniekus, kuri strādā uz ceļa.
Braukšanas kultūra pieklibo
Pieaugošās satiksmes intensitātes apstākļos, kā arī tomēr salīdzinoši zemās autovadītāju braukšanas kultūras rezultātā ceļu remonta darbu veikšana norit salīdzinoši bīstamos apstākļos. To apstiprina arī LAU darbinieki, norādot, ka teju ik nedēļu vismaz viens autovadītājs klaji ignorē ceļa zīmes, satiksmes noteikumus un bīstamās situācijās iedzen pieklājīgos šoferus. Ir bijuši pat gadījumi, kad LAU darbinieki uz šosejas uzklāj horizontālo krāsojumu, kas tiek norobežots ar speciālām ceļa zīmēm, kamēr krāsa nožūst, taču autovadītāji to ignorē un pat apzināti pārbrauc krāsojumam, to sabojājot un vēl izsmērējot pa brauktuvi, situāciju raksturo V. Urbanovičs.
"Es nevaru šobrīd teikt, ka mūsu cilvēku darbs uz ceļa kļūst drošāks, tieši pretēji. Ņemot vērā reālo situāciju, plānojam veikt papildu investīcijas, lai uzlabotu darbinieku drošību un arī pārējo satiksmes dalībnieku drošību remontdarbu posmos," viņš uzsver, gan piebilstot, ka arī citās valstīs autovadītāju neuzmanības vai pārgalvības dēļ mēdz notikt satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti ceļu uzturētāju darbinieki vai tehnika. "Arī uz Vācijas, Itālijas lielajiem autoceļiem vasarās notiek remontdarbi – viņi gan cenšas panākt, ka būvdarbu tehnika uz braucamās daļas neatrodas, darbu veikšanas zona vispār tiek jau laikus nodalīta no pārējās brauktuves. Taču tas ir iespējams uz tādiem autoceļiem, kur katrā virzienā ir vismaz divas joslas. Protams, arī tur autovadītāji mēdz būt neapmierināti par īslaicīgajām neērtībām, taču cits jautājums ir par noteikumu ievērošanu – šajā ziņā Latvijas autobraucējiem tomēr vēl ir daudz jāmācās," uzskata LAU pārstāvis.
Meklē jaunus drošības risinājumus
Apzinoties atbildību par savu darbinieku un ceļu lietotāju drošību, LAU meklē aizvien jaunus risinājumus, un kā viens no tiem šobrīd tiek izskatīts papildu drošības elements pavadošās automašīnas aizmugurē. "Proti, tā ir īpaši konstruēta piekabe, kas faktiski darbojas kā amortizators pret iespējamiem triecieniem. Būtībā šis papildu aprīkojums amortizē pirmo triecienu, un varbūt līdz ar to pavadošā mašīna pat netiek bojāta un izstumta no vietas," akcentē V. Urbanovičs.
Viņš uzsver, ka arī paši autovadītāji, kuri neievēro noteiktos īslaicīgos ierobežojumus remontdarbu posmos un pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, riskē ne tikai savainot ceļa strādniekus vai citus satiksmes dalībniekus, bet riskē arī ar pašu drošību. "Mums uz ceļa ikdienā strādā 270 lielās kravas automašīnas, 180 greideri, 130 lielie traktori – pārgalvīgi braucot un ignorējot noteikumus, sadursmes ir iespējamas. Situācijas uz ceļa ir ļoti dažādas. Varbūt pavadošā automašīna konkrētajā brīdī ir apstājusies un neveic manevrus, bet otra LAU automašīna, iespējams, veic kādu manevru, kuru konkrētais autovadītājs nebūs ņēmis vērā, piemēram, strauji veicot apdzīšanu un ignorējot noteiktos ierobežojumus un brīdinājuma zīmes. Šādā gadījumā šie šoferi riskē arī paši – gan ar savu veselību, gan automašīnas bojājumiem," uzsver V. Urbanovičs.
"Aicinām ceļu lietotājus izvērtēt situāciju – ja redzu uz asfalta, ka ir šie "lidojošie akmentiņi", man ir pilnīgi skaidrs, ka tur ir kaut kas uzbērts vai uzkaisīts un tas vēl nav pilnībā iestrādājies ceļā. Tas nozīmē, ka man ir jābrauc uzmanīgāk, jābrauc lēnāk un jābrauc tā, lai es spēju savaldīt savu transportlīdzekli, neapdraudot savu un citu satiksmes dalībnieku drošību. Šķembiņas pretī braucošo automašīnu priekšējos stiklos nereti iemet tieši ātruma pārkāpēji," uzsver V. Urbanovičs.
Cenšas mazināt riskus
LAU speciālists atzīst, ka vislielākais negadījumu risks ir uz šosejām, kur satiksmes intensitāte ir 20, 30, 40, pat līdz 80 tūkstošiem automašīnu diennaktī, kas faktiski ir Pierīgas reģiona autoceļi. "Arī negadījumu statistika liecina, ka lielākie riski un arī sadursmes notiek tieši uz lielākās intensitātes autoceļiem," pauž V. Urbanovičs.
Šā iemesla dēļ ir arī LAU remontbrigādes, kas darbu sāk četros vai piecos no rīta un jau līdz tā saucamajai pīķa stundai – septiņiem vai astoņiem no rīta – ir teju pusi ieplānoto darbu paveikušas un pēc tam pārbrauc uz kādu ceļa posmu ar mazāk intensīvu satiksmi, kur arī nepieciešams veikt remontdarbus. Savukārt nākamajā dienā agri no rīta atkal atgriežas iepriekšējā šosejā, lai turpinātu iesāktos darbus tajā posmā, kur ir intensīvāka satiksme. "Šāda ir mūsu darbu organizācija, kas palīdz samazināt riskus mūsu darbinieku ikdienā. Tieši tāpat ir arī ziemās, kad tīrītāji četros no rīta uzsāk darbus, lai līdz sešiem no rīta ceļš ir notīrīts pirms intensīvas satiksmes plūsmas uzsākšanās," norāda LAU pārstāvis.
Viņš arī atgādina, ka ceļu remontu laikā noteiktais ierobežojums ir īslaicīgs, taču tas ir pašu šoferu interesēs, lai neriskētu ar savu un apkārtējo veselību un dzīvību. Pašreizējā situācijā, kad ir ļoti liels autoceļu remontu deficīts, bedru remontdarbi ar esošajām metodēm ir vienīgais veids, kā saglabāt iespēju braukt pa konkrētu autoceļu.
"Pašreiz LAU dara visu iespējamo, lai nodrošinātu ceļu caurbraucamību. Bedru remonts, kura mērķis arī ir satiksmes drošība, ir vienīgais veids, un neko labāku pagaidām pasaulē neviens nav izdomājis," rezumē V. Urbanovičs.
Bedru remonts uz autoceļiem
- Līdz 4. jūnijam uz valsts autoceļiem jau saremontētas bedres kopumā 155 270 kvadrātmetru platībā, t. sk.:
– uz galvenajiem valsts autoceļiem – 23 302 kvadrātmetru platībā;
– uz reģionālajiem valsts autoceļiem – 100 184 kvadrātmetru platībā;
– uz vietējiem valsts ceļiem – 31 790 kvadrātmetru platībā.
- Šobrīd pilnībā pabeigts bedru remonts uz valsts galvenajiem un svarīgākajiem reģionālajiem autoceļiem jeb tiem autoceļiem, kam noteikta A uzturēšanas klase.
- Uz B uzturēšanas klases autoceļiem bedru remonti turpinās, un tie jāpabeidz līdz 15. jūnijam.
- Uz C un D uzturēšanas klases autoceļiem bedru remonti arī vēl turpinās, un tie jāpabeidz līdz 1. jūlijam.
- Bedres, kas rodas no jauna, tiek remontētas visa gada garumā.
Avots: LAU