Meitene Bokalderu ģimenē nonāca viena gada vecumā un pavadīja tur nākamos trīs savas dzīves gadus. Viņas māte, Latvijas iedzīvotāja, mirusi 2011. gadā, savukārt Minskā dzīvojošais tēvs par meitu nav interesējies. Viss mainījās, kad 18. septembrī Rīgas domes (RD) Rīgas bāriņtiesa audžuģimenei lūgusi meiteni iepazīstināt ar sava bioloģiskā tēva bildēm un jau 21. septembrī bāriņtiesā notikusi pirmā tikšanās. Pāris dienas vēlāk meitenei noformēta jauna dzimšanas apliecība un nokārtotas visas formalitātes, lai meiteni piektdien vestu uz Minsku.
Brīdī, kad piektdienas pēcpusdienā Dienai.lv izdevās sazvanīt Bokalderu ģimenes vecāko meitu Lolitu, viņa kopā ar ģimenes draugu mācītāju Juri Cālīti tikusi "izsviesta" no Rīgas bāriņtiesas. Tur līdz trijiem pēcpusdienā bāriņtiesas, Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (BTAI), kā arī Tiesībsarga biroja speciālisti vērtēja bāriņtiesas pieņemtā lēmuma pareizību. L.Bokaldere uzskata, ka ļoti netipiski ātri viņa mazā audžumāsa nodota savam īstajam tēvam, kuru viņa nav redzējusi četrus gadus. Viņa atzīst, ka no juridiskās puses vairs nekas neesot darāms, jo ģimene pakļāvusies bāriņtiesas spiedienam, taču joprojām neizprot, kā bērns tik ātri nodots sveša cilvēka rīcībā.
L.Bokalderes māte cīņu par aizbildniecību uzskata par zaudētu, taču joprojām nespēj notikušo "sagremot". "Viņa ir tik sašutusi, ka viņa nespēj vienkārši to komentēt. Mana mamma šobrīd ir tādā stadijā, ka viņa ir uz zālēm," stāsta Lolita. Viņasprāt, bāriņtiesa nav izdarījusi visu nepieciešamo un nav pienācīgi novērtējusi, kādi būs bērna dzīves apstākļi Baltkrievijā, kā arī nav parūpējusies par bērna psiholoģisko sagatavošanu, lai process meitenei nebūtu tik traumatisks.
"Manuprāt, mums tiek mālētas acis, sakot, ka situācija ir izpētīta, viss ir noskaidrots, psihologi visu ir novērtējuši, ka tēvs pilnībā atbilst savai lomai. Psihologs novērtēja, kā viņi kopā spēlējas, bet neviens nav novērtējis, vai viņš spēj viņu vannā ielikt, vai viņš spēj viņu pabarot, vai viņš spēj viņu apģērbt," sašutumu neslēpj L.Bokladere. Arī ģimenes draugs J.Cālītis uzsver, ka neviens Latvijas pilsonis nevarētu izkārtot bērna aizgādniecību pāris dienu laikā, kā to spējis izdarīt turīgais Baltkrievijas pilsonis. "Bērns ir laimīgi dzīvojis, ģimene ir ceļā uz adopciju un pēkšņi ierodas šis cilvēks," situāciju komentē J.Cālītis.
L.Bokaldere norāda, ka ar aizbraukšanu un jaunā tēva parādīšanos nav samierinājusies arī mazā māsa: "Emocijas ir tādas, ka viņa kliedz, viņa kliedz pēc manis, viņa negrib braukt." L.Bokaldere ar iesniegumiem vērsusies gan Tiesībsarga birojā, gan BTAI, tiesa gan inspekcijas pārstāvji Dienai.lv atzina, ka ar iesniegumu neesot vēl iepazinušies.
"Pie mums nav vērsies neviens. Mēs esam runājuši ar audžumāti. [..] Burtiski pirms 15 minūtēm runājām ar audžumāti, gara tā saruna bija un secinājums ir gana pozitīvs," pauž Inspekcijas Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktore Valentīna Gluščenko. Viņa aizbildinās, ka process ir izgājis visus likumīgos soļus un bērna un tēva tuvināšanās ir notikusi. Turklāt šajā situācijā esot jāņem vērā fakts, ka runa ir par bioloģisko tēvu un meitu, nevis adopciju.
Līdzīgus argumentus min arī Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs, kurš uzsver, ka bāriņtiesa ir guvusi pārliecību, ka minētais vīrietis ir meitenes bioloģiskais tēvs, tāpēc saskaņā ar Civillikumu "viņam ir jādod piekrišana". Viņš uzskata, ka pirms bērna un tēva tikšanās veikta adekvāta psiholoģiska sagatavošana, jo bērnam rādītas tēva bildes un process noticis ļoti pakāpeniski. "Bērnam tika stāstīts, ka viņam ir tēvs jau nedēļu iepriekš," uzsver A.Krasnogolovs.
Tikšanās laikā Tiesībsarga biroja, kā arī inspekcijas speciālisti pārbaudījuši bāriņtiesas lietas, kas attiecības uz konkrēto gadījumu, Dienai.lv atzina A.Krasnogalovs. Bāriņtiesa savu nostāju joprojām nemaina un, kā norāda A.Krasnogalovs, uzskata, ka rīkojusies likuma ietvaros. Šobrīd tēvam ir tiesības rīkoties ar savu bērnu tā, kā viņš to uzskata par nepieciešamu, teic bāriņtiesas priekšsēdētājs.
Viņš arī piebilst, ka bāriņtiesa pārliecinājusies, ka tēvs nav iepriekš sodīta persona un spēs par meitu parūpēties. "Mums tas nebija jāpēta, taču mēs to pētījām. Vēl vērsīšu uzmanību uz to, ka bērns šobrīd dzīvo ļoti labos apstākļos, kā atzina audžuģimene – labākos, nekā līdz šim. Nekas neliecina par to, ka viņš būtu ar savu rīcību apdraudējis bērnu," sacīja A.Krasnogalovs.
Tiesībsarga birojs, pamatojoties uz L.Bokalderes iesniegumu, uzsācis pārbaudes lietu, lai izvērtētu, vai lēmums pieņemts bērna labākajās interesēs. Tiesa gan jau tagad tiesībsargs pieļauj, ka bāriņtiesa lēmumu ir pieņēmusi pāragri. Tiesībsarga prakse liecina, ka citos līdzīgos gadījumos vecāka spēja aprūpēt bērnu un bērna nodošanas vecāka aprūpē atbilstība bērna vislabākajām interesēm ir izvērtēta ilgstošākā laika periodā un lēmums pieņemts tikai tad, kad nepastāv nemazākās šaubas, ka šis ir vislabākais risinājums bērnam.
Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa pēc notikušās apspriedes starp Rīgas bāriņtiesas, Tiesībsarga biroja un BTAI darbiniekiem vērtē, ka nekādi riski saistībā ar bērna nodošanu bioloģiskā tēva rokās nav saskatāmi. Viņa norādīja, ka process norisinājies tik ātri, jo Rīgas bāriņtiesa neredzēja iemeslu kavēties - bioloģiskais tēvs kārtoja dokumentus jau vasarā un darīja visu, ko bāriņtiesa lūdza, psihologu atzinums bijis pozitīvs un audžuģimenes mamma nav iebildusi pret meitenes nodošanu tēvam. Jautāta, kā jaunais tēvs ar meitu sazināsies, R.Siliņa sacīja, ka četrus gadus vecajai meitenei ir vecmāmiņa, kurai pieder īpašums Latvijā un kura runā latviski, bet tikšanās reizēs tēvs ar meitu sazinājies zīmju valodā.
Tikšanās laikā bāriņtiesā BTAI priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa secinājusi, ka nekādi pārkāpumi nav pieļauti. "Psihologa atzinumā ir norādīts, ka bērns sauc šo vīrieti par tēti. Tas mudina domāt, ka nav pamata bažām, ka tur varētu būt kaut kādi sarežģījumi vai problēmas," teic L. Rieksta-Riekstiņa. Arī viņa uzsver, ka audžuvecākiem joprojām neesot nekādas pretenzijas.
Uz jautājumu, kā vērtējamas audžumāsas L. Bokalderes bažas, viņa sacīja, ka acīmredzot māsas vēlme esot bijusi pārliecināties, vai bāriņtiesa darījusi visu, kas būtu jādara un, ka ar bērnu viss būs kārtībā. "Ņemot vērā, ka audžumāsai nav tiesību iepazīties ar visiem materiāliem, viņai acīmredzot ir bažas par to, kā notiek šis process," pauž inspekcijas vadītāja.
(ziņa papildināta ar pēdējām divām rindkopām)