Kopīgajā preses konferencē ar premjeru Valdi Dombrovski (V) prezidents pozitīvi novērtēja, ka starp aviokompānijas akcionāriem panāktā vienošanās paredz pieeju visiem dokumentiem, lai šo situāciju būtu iespējams "izvērtēt pamatos".
Prezidents uzsvēra, ka ir jāredz visa informācija, lai sīkāk komentētu šo jautājumu. "Es nevaru atbildēt šobrīd, jo nav zināma informācija, ko tas īsti maksā," sacīja Bērziņš, piebilzdams, ka viņš sagaida, ka līdz nākamās nedēļas beigām pieejamās ziņas dokumentos būs pietiekami precīzas, lai varētu sniegt komentārus.
Savukārt Dombrovskis atgādināja, ka vienošanās par airBaltic turpmāko finansēšanu un pārvaldību ir noslēgta un ka valsts ir atguvusi reālo kontroli uzņēmumā.
Pašlaik notiek darbs pie praktisko nosacījumu izpildes, kas ļautu valstij sākt airBaltic ieguldīt līdzekļus, skaidroja premjers.
Jau ziņots, ka Ministru prezidents kā reālāko rīcības scenāriju ieguldījumu veikšanai nacionālās aviokompānijas airBaltic pamatkapitālā redz šā gada valsts budžeta grozījumus.
Kā ziņots, starp valsti un Baltijas Aviācijas sistēmām parakstīta vienošanās par nosacījumiem pamatkapitāla palielināšanai, un Latvijas valsts un BAS varētu lidsabiedrībā ieguldīt 153 miljonus eiro (107,1 miljonu latu).
Saskaņā ar airBaltic akcionāru vienošanos tiek izbeigts valstij neizdevīgais akcionāru līgums un mainīta uzņēma vadība.
Otrdien airBaltic akcionāru sapulcē tika ievēlēta jaunā aviokompānijas padome sešu cilvēku sastāvā, savukārt padome ievēlēja divus valdes locekļus - "airBaltic" operāciju vadības direktori Lailu Odiņu un bijušo investīciju baņķieri Vitoldu Jakovļevu. Trešā valdes locekļa kandidatūra vēl tiek izvērtēta un meklēta gan Latvijā, gan ārvalstīs.