Pirms 30 gadiem vasarā karstākie notikumi bija ASV prezidenta Bila Klintona vizīte Latvijā un diskusijas par pilsonības likumu Eiropas Savienības ieteikumu ēnā. Klintona vizītes rezultātā nostiprinājusies pārliecība, ka no Krievijas karaspēka tiešām izdosies tikt vaļā un ka tiek veicināta Latvijas atgriešanās Rietumos, mijās ar atskārsmi, ka padomju okupācijas laikā Latvijā iebraukušo kolonistu repatriācijas jautājuma risināšanā uz Rietumu atbalstu velti cerēt, tur netrūkst ausu, kas mīļuprāt uzklausa Krievijas "minoritāšu tiesību" un "cilvēktiesību pārkāpumu" argumentus, un var tikai minēt, vai viņi to dara noderīgo idiotu naivumā vai vēl sliktāka iemesla pēc.
1994. gada 9. jūlija Dienas pirmajā lapā "minoritāšu" un pilsonības kvotu problēmām bija veltītas vairākas ziņas. "Rietumos izplatītā informācija par Baltijas valstu komplicētajām minoritāšu problēmām ne vienmēr ir patiesa un objektīva," zinātniskās konferences No konfrontācijas līdz koeksistencei, kurā tika meklēts optimālais minoritāšu attiecību modelis Baltijā, secinājumus atreferēja Nellija Ločmele. Saeimas cilvēktiesību komisijas loceklis Antons Seiksts stāstīja, ka seminārā secināts: par minoritātēm Baltijā uzskatāmas tikai vēsturiskās minoritātes, nevis pēc okupācijas ieplūdinātās cittautiešu masas. Tieši šo sveštautiešu klātbūtne Baltijā kavē īstenot tā saukto Vācijas–Dānijas minoritāšu attiecību modeli. Dienas korespondentam Jurim Tihonovam Ministru prezidents Valdis Birkavs stāstīja par sarunu ar Klintonu; pilsonības jautājumam ASV prezidents neesot piekāries gandrīz nemaz, tikai teicis, ka Latvijai esot "ļoti svarīgi atrisināt etniskos jautājumus". Birkavs vēl uzsvēra: lai gan Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis vairākkārt uzsvēris savu lomu Bila Klintona uzaicināšanā apmeklēt Latviju, vizīte esot Latvijas ceļa valdības darbības rezultāts.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 16. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00