Šis jautājums sevišķi aktuāls kļuva tā dēvētajos treknajos gados, kad, piemēram, 2007. gadā Latvijā ievesto preču apjoms bija faktiski divas reizes lielāks par to, ko mūsu valsts eksportēja. Iespaidīgais patēriņa bums beidzās ar visiem zināmajiem finanšu satricinājumiem, tomēr, tautsaimniecībai atgūstoties un nostājoties uz ilgtspējīgākiem pamatiem, preču ārējās tirdzniecības deficīts ievērojami sarucis. Turklāt bez precēm eksportējam arī pakalpojumus, līdz ar to no valsts izejošā un tajā ienākošā naudas plūsma rakstāma ar plusa zīmi.
Priecīgāki skaitļi
Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece, atsaucoties uz Latvijas Bankas datiem, stāsta, ka preču ārējās tirdzniecības bilances uzlabošanos var vērot kopš 2012. gada. Lai gan importa preču vērtība 21. gadsimta Latvijā vienmēr pārsniegusi eksporta vērtību, pērn preču ārējās tirdzniecības deficīts saruka līdz 7% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). "To lielākoties ietekmēja preču importa vērtības kritums, kas atspoguļoja izejvielu cenu lejupslīdi pasaulē, kā arī reeksporta kritumu un vājo investīciju aktivitāti. Kad kūtri tiek investēts ražošanas iekārtu, rūpniecībā izmantojamu transportlīdzekļu un citu kapitālpreču iegādē, tas parādās arī importā, jo lielu daļu šo preču iepērkam ārpus Latvijas. Pērn gan kapitālpreču imports, gan investīcijas samazinājās par 13% tekošajās cenās," situāciju raksturo Swedbank pārstāve.
Pie viņas teiktā var piebilst, ka iepriecinošāki skaitļi vērojami attiecībā uz tendenci, kas raksturo importa pārsvaru pār eksportu. Piemēram, 2007. gadā importa preču vērtība naudas izteiksmē bija par 92,6% lielāka nekā naudas summa, kas tika iegūta par eksportētajām precēm. Savukārt pērn šis skaitlis sarucis līdz 18,8%. Lai nerastos doma, ka aizvien vēl dzīvojam tipiskā pēckrīzes situācijā un importā pārsvars ir niecīgs, jo nevaram neko atļauties, vērts ņemt vērā iepriekš minētos datus attiecībā uz preču tirdzniecības deficīta apjomu pret valsts IKP, kā arī to, ka piecus gadus iepriekš – 2011. gadā – preču imports pārsniedza eksportu par 28,7%, tātad aptuveni par 10 procentpunktiem vairāk nekā 2016. gadā.
Izvelk pakalpojumi
2016. gads iezīmējies ar vēl kādu pozitīvu un Latvijas tautsaimniecībai ne tik bieži raksturīgu notikumu, proti, preču un pakalpojumu tirdzniecības bilance kopumā bija pozitīva, sasniedzot pusprocentu no valsts IKP.
DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš zina teikt, ka pērn preču tirdzniecības bilance bija mīnus 1,742 miljardi eiro, bet pakalpojumu bilance bija plus 1,848 miljoni eiro. "Tātad kopējā ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva. Tā ir ļoti netipiska situācija. Pirms tam bilance plusos bija nonākusi tikai lielās pasaules finanšu krīzes laikā, kā arī XX gadsimta deviņdesmito gadu sākumā – tātad laikos, kad ekonomika bija dziļā krīzē, tāpēc nebija naudas, par ko pirkt importu," skaidro Strautiņš.
Ne labs, ne slikts
"Ja neskaita pagājušo gadu, bet ņem vērā iepriekšējos gadus, Latvijas tautsaimniecība ilgstoši sadzīvojusi gan ar negatīvu preču bilanci, gan ar kopējo ārējās tirdzniecības deficītu, kas ticis finansēts ar ārvalstu tiešo investīciju un ES fondu ieplūdi, kā arī ar aizņemšanos finanšu tirgos un no ārvalstu finanšu institūcijām," norāda Buceniece un skaidro, ka deficīts pats par sevi nav ne labs, ne slikts, tas atspoguļo ekonomikas tendences.
"Ir situācijas, kad deficīts ir kaitīgs ekonomikai, bet citās situācijās tā esamība ir attaisnojama. Pirms krīzes ārējās tirdzniecības deficīts bija tuvu 20% no IKP, un tas kaitēja tautsaimniecībai. Uzkrājumu līmenis bija ļoti zems, un sabiedrība kopumā tērēja vairāk nekā nopelnīja, turklāt šie līdzekļi tika drīzāk notrallināti, nevis investēti,» vērtē Swedbank ekonomiste. Savukārt patlaban ārējās tirdzniecības deficīts ir samērā neliels, un pirmajā ceturksnī tas sasniedzis 0,5% no IKP. Importa izaugsme atgriezusies. «Sagaidāms, ka tā turpināsies, augs arī kapitālpreču imports, kas būtībā ir investīcijas. Tās palīdzēs kāpināt ražošanas jaudas, kas savukārt nākotnē palīdzēs audzēt eksportu. Apstākļos, kad fiskālā politika ir atbildīga un sabiedrība sākusi uzkrāt finanšu resursus, neliels ārējās tirdzniecības deficīts palīdz mūsu ekonomikai augt," secina Buceniece.
To, ka no ekonomikas ilgstspējas viedokļa ejam pareizajā virzienā, norāda arī P. Strautiņš. «Vai nākotnē ekonomika ir "tendēta" uz ārējās tirdzniecības bilances virzību lielāka pārpalikuma virzienā? Kopumā jā, bet tikai – runājot par ilgiem laika periodiem. Šim pārpalikumam var sekot vairāku gadu periods, kurā atkal dzīvojam ar deficītu. Gan kreditēšanas pieaugums, gan ārvalstu tiešo investīciju pieplūde, gan ES fondu pārvedumi "stumj" tirdzniecības bilanci uz mīnusu pusi, šāds efekts būs arī dzelzceļa Rail Baltica būvniecībai," vērtē tautsaimniecības speciālists.
Strautiņš uzskata, ka deficīta esamība vēl nenozīmē, ka esam vieglprātīgi, dzīvojam pāri saviem līdzekļiem un piekopjam citus ekonomiskus grēkus. Viss atkarīgs no tā, kāpēc deficīts rodas un kam tiek virzīti tā radīšanā notikušie tēriņi. Ekonomists izsaka viedokli, ka valstij iespējams gadu desmitiem dzīvot ar deficītu, bet kļūt bagātākai. Tomēr šajā ziņā pats svarīgākais – lai netiktu "noēsts" attīstībai nepieciešamais kapitāls. "Valsts ārējās ekonomiskajās attiecībās tirdzniecība ir sekas, nevis cēlonis. Cēloņsakarību pasaulē primāra ir nevis tirdzniecības, bet finanšu bilance. Lai cik strauji augtu eksports, imports tik un tā var augt straujāk. ASV un Lielbritānija nav tehnoloģiski atpalikušas valstis. Taču, tā kā to iedzīvotājiem ļoti patīk tērēt naudu un ne tik ļoti patīk uzkrāt, tad rezultāts ir maksājumu konta, tajā skaitā tirdzniecības, deficīts. Vācijas nācija savukārt ir ļoti piesardzīga, tāpēc vāciešiem ir milzīgs pārpalikums,» ārvalstu piemērus ieskicē eksperts. Viņš vērš uzmanību uz to, ka Latvijas iedzīvotāju finanšu uzkrājumi uz bagāto valstu fona joprojām ir ļoti nelieli, taču tagad tie aug.