Pēc Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (NA) izteikumiem Baltijas Asamblejas sanāksmē, kad viņa aicināja atsākt diskusiju par obligātā dienesta atjaunošanu Latvijā, šī diskusija tiešām ir sākusies, taču lielākoties tā izpaužas kā atbildīgo amatpersonu negatīva reakcija. Ceturtdien arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) intervijā TV24 norādīja, ka Latvijai jau ir profesionālā armija, kura sadarbībā ar NATO stiprina savas spējas, līdz ar to aktualizēt jautājumu par obligātā militārā dienesta atjaunošanu nav nepieciešams.
Vairāki mūsu valsts politiķi norāda, ka obligātā dienesta atjaunošana prasa pārāk lielus līdzekļus, taču vienlaikus tiek runāts par profesionālās armijas karavīru skaita palielināšanu un papildu līdzekļu piešķiršanu Zemessardzei. To, ka obligātais militārais dienests Latvijā nav lietderīgs, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) pēdējo nedēļu laikā atkārtojis vairākkārt - gan piesaucot Ukrainas pieredzi, gan atgādinot, ka Latvijā nav nepieciešamās infrastruktūras un obligātais dienests izmaksātu pārāk dārgi. Atbildot uz jautājumiem Latvijas Radio 4 raidījumā Darbojošās personas, kurā piedalījās arī Diena, ministrs uzsvēra, ka jāpalielina profesionālās armijas personālsastāvs, jāstiprina Zemessardze un jāveic rezervistu apmācība, ar ko šobrīd vēl ir problēmas un kas prasot grozījumus likumos. Pēc viņa teiktā, Lietuvā infrastruktūra bija saglabāta, tāpēc obligātā dienesta izmaksas ir mazākas.
Gada sākumā Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite bija izteikusies, ka obligātais dienests līdztekus profesionālajam nedrīkstētu kļūt par periodisku izņēmumu, tam jābūt pastāvīgam un armijai Lietuvā būtu jābūt jauktai. "Vidēji lielai valstij tas ir efektīvākais, lētākais variants," Lietuvas valsts galvu citēja LETA.
Viens no argumentiem, kāpēc obligātais militārais dienests tiek uzskatīts par neefektīvu, ir tas, ka tā laiks ir pārāk īss, lai karavīrus nopietni apmācītu. Lietuvā obligātais dienests ilgst deviņus, Igaunijā - astoņus līdz 11 mēnešus. Bergmanis izmantoja analoģiju ar īslaicīgiem kursiem un augstskolu, lai parādītu, ka profesionāla armija ir efektīvāka. Līdzīgi uzskata arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība). Viņš arī norādīja, ka hibrīdkarā jauniesauktie netiek iesaistīti, minot Ukrainas piemēru. "Mēs nekad nevarēsim izveidot armiju, kas viena pati varētu stāvēt pretī Krievijai," izteicās Latkovskis un uzsvēra NATO klātbūtnes nozīmīgumu.
Visu Ata Rozentāla rakstu Bez obligātā karadienesta lasiet piektdienas, 15.aprīļa, laikrakstā Diena!