Visspraigākās diskusijas par jauno mediķu it kā piespiedu nosūtīšanu uz reģioniem bija pavasarī. Veselības ministrija (VM) bija iecerējusi, ka medicīnas studenta līgums ar kādu reģionālo ārstniecības iestādi dotu viņam priekšroku, stājoties rezidentūrā. Tas studentu vidū izraisīja sašutumu, un tika panākts kompromiss – priekšrocības būs tikai tad, ja uzņemšanā būs vienāds rezultāts. Šādu gadījumu šogad nav bijis.
Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) šogad plāno uzņemt 131 rezidentu. Lielākais valsts budžeta vietu skaits ir ģimenes ārsta, neatliekamās medicīnas ārsta, neirologa, anesteziologa, reanimatologa, internista, psihiatra, pediatra un ķirurga specialitātē. Vidēji uz vienu budžeta vietu pretendējuši trīs cilvēki; vispieprasītākās specialitātes bijušas ginekologs, dzemdību speciālists, šajās specialitātēs par vienu vietu cīnījās 11 pretendentu, kā arī kardiologs un radiologs diagnosts – deviņi cilvēki uz vienu vietu. Kā Dienai stāsta RSU pārstāve Ieva Nora Gediņa, arī šogad slēgtas reģionālās vienošanās, taču stājoties tas papildu punktus nedod. Tas ir no svara, ja diviem rezidentiem ir vienādi rezultāti, bet šādas situācijas nav biežas – šogad, piemēram, nav bijušas. Tomēr līdz 7. septembrim no 121 uzņemtā RSU rezidenta jau 48 bija noslēgta vienošanās par darbu ārpus Rīgas. Visvairāk līgumu rezidentiem ir ar Daugavpils reģionālo slimnīcu un Vidzemes slimnīcu, taču ir pārstāvēta visa Latvija.
Latvijas Universitātē (LU) šogad ir 80 budžeta vietu, un pamatspecialitātēs tās jau ir aizpildītas. LU Rezidentūras attīstības programmas vadītāja Anda Požarnova Dienai stāsta, ka reģionālo līgumu nav daudz. No patlaban uzņemtajiem 77 rezidentiem tāds bijis tikai 21 cilvēkam. Požarnova secina, ka ir reģioni, kas ir vairāk ieinteresēti piesaistīt speciālistus. Visaktīvākā bijusi Daugavpils reģionālā slimnīca, nākamā – Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, pa kādam līgumam ir arī no Jēkabpils, Rēzeknes, Madonas un citām pilsētām. Visbiežāk pats rezidents nav no Rīgas, tāpēc ir gatavs atgriezties savā pilsētā. Vienlaikus tas ir arī slimnīcu un pašvaldību nopelns, jo tās kļuvušas aktīvākas speciālistu piesaistē. Iezīmējas arī tendence, ka rezidenti meklē darbu tuvu Rīgai, piemēram, Jūrmalā, lai būtu iespējams izbraukāt uz galvaspilsētu.
Tāpat kā RSU, arī LU reģionālais līgums būtu bijusi priekšrocība uzņemšanā ar vienādiem rezultātiem, taču ir ļoti maza iespēja, ka vairākiem pretendentiem būs vienāds punktu skaits. Požarnova piebilst, ka lielāka nozīme tam bijusi uzņemšanas intervijās. Pat ja cilvēkam līguma nav bijis, bet viņš ir paudis skaidru vēlmi strādāt reģionā, tas tiek ņemts vērā. Požarnova atgādina, ka arī tiem rezidentiem, kuri nav meklējuši darba iespējas ārpus Rīgas, ir saistības pret valsti, kuras jāpilda, ja viņi izmantojuši budžeta vietas, – tādā gadījumā pēc rezidentūras beigšanas trīs gadi jāstrādā valsts vai pašvaldības iestādē.
Visu Annas Strapcānes rakstu lasiet pirmdienas, 12. septembra laikrakstā Diena!