Laikā, kad strauji pieaug ražošanas izmaksas, uzņēmumiem ir divas iespējas – vai nu celt pārdošanas cenu, vai samierināties ar zemāku peļņu vai pat zaudējumiem. Pēdējo gadu laikā liela daļa no izmaksu pieauguma Latvijā tomēr bija jāapmaksā preču pircējiem, norāda Latvijas Bankas ekonomisti Andrejs Bessonovs un Ieva Opmane. Pašlaik gan uzņēmumu rentabilitāte ir sākusi mazināties, bet ir tuvu ilgtermiņa vidējam līmenim. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024. gada 1. ceturkšņa peļņa pēc nodokļiem pret apgrozījumu bija 3,5%, laikā no 2010. līdz 2019. gadam vidēji tā bija 3,9%, bet, piemēram, augstās inflācijas periodā 2022. gadā tā bija pakāpusies līdz pat 6,4%.
Eirozonas valstīs kopumā bija novērojama līdzīga bilde – uzņēmumu peļņas kāpums veicināja inflāciju. Tāpat uzņēmumu rentabilitāte pēc Covid-19 pandēmijas apsteidza tempus, kuri bija vērojami pirms pandēmijas laika.
Pelnīs pieticīgāk
Uzņēmumu peļņas kāpums bija viens no svarīgākajiem faktoriem, kāpēc iepriekšējos divos gados Latvijā pieredzējām tik strauju inflācijas pieaugumu. Turklāt tas bija lielāks nozarēs, kur nozīmīgāka loma ir pasaules tirgiem un pasaules cenām. Augstās inflācijas sākums meklējams pandēmijas beigās, kad tika atcelti pārvietošanās ierobežojumi un iedzīvotāji steidzās tērēt pandēmijas laikā uzkrātos līdzekļus. Taču uzņēmumu ražošanas un pakalpojumu sniegšanas kapacitāte pēc pandēmijas saglabājās ierobežota, līdz ar to šī nesabalansētība starp pieprasījumu un piedāvājumu atspoguļojās augošās cenās.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 16. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00