Kā aģentūru LETA informēja ministra preses sekretāre Līga Ādamsone, Bordāns parakstījis rīkojumu par Vilsones iecelšanu Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas amatā, pamatojoties uz likumu "Par tiesu varu".
Vilsone amata pienākumus sāk pildīt no šodienas, 27.decembra.
Saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" apgabaltiesas priekšsēdētāju uz pieciem gadiem ieceļ amatā tieslietu ministrs, saskaņojot ar Tieslietu padomi.
Tieslietu padome savā 16.decembra sēdē lēma atbalstīt tieslietu ministra ieteikumu virzīt Vilsoni Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas amatam. Pēc šī saskaņojuma rakstiskas saņemšanas tieslietu ministrs ar rīkojumu ieceļ Vilsoni tiesas priekšsēdētājas amatā.
Jau ziņots, ka Bordāns iecelšanai Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas amatā nolēma virzīt pašreizējo apgabaltiesas priekšsēdētājas pienākumu izpildītāju tiesnesi Vilsoni.
Bijusī Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Sandra Strence aģentūrai LETA iepriekš apgalvoja, ka kandidātu izvērtēšanas komisija esot ieteikusi šim amatam virzīt viņu, jo Strences kandidatūrai bijis lielākais komisijas locekļu atbalsts, bet vienlaikus pievēršot uzmanību Vilsones kandidatūrai, ņemot vērā gan līdzvērtīgo komisijas balsojumu, gan apstākli, ka komisija ir saņēmusi informāciju, kas ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) rīcībā, radot šaubas par Rīgas apgabaltiesas reputāciju.
Bordāns ir atzīmējis, ka Strence un Vilsone bijušas līdzvērtīgas kandidātes un Strenci nevar uzskatīt par konkursa uzvarētāju. Ministrs jau iepriekš atzinis, ka no KNAB saņemtā informācija būtiski mazina Strences iespējas nokļūt tiesas vadītājas amatā.
Uz atkārtoto konkursu bija pieteikušies Vilsone, Strence un Juris Stukāns, kurš ir Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesnesis. Vilsone pieteikšanās brīdī bija apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesnese, bet 5.decembrī viņa tika iecelta par tiesas vadītāja pienākumu izpildītāju.