Braukšanas kultūra vēl klibo

"Automašīna šoferim ir sava veida darbavieta, līdz ar to arī ir svarīgi, cik droši, komfortabli un pārliecināti viņš tajā jūtas – vai automašīnas gaismas ir darba kārtībā, vai mašīnai ir labas riepas. Beigu beigās – vai pati automašīna ir tehniskajā kārtībā. Taču būtiski ir arī, kāda ir katra autovadītāja braukšanas kultūra, kā viņš izturas pret pārējiem satiksmes dalībniekiem," akcentē autožurnālists Aldis Zelmenis, kura autovadītāja stāžs ir teju 26 gadi.

Viņš uzskata, ka lielā mērā satiksmes drošību ietekmē autovadītāju savstarpējā tolerance uz ceļa, vai un cik savlaicīgi autovadītāji ieslēdz pagrieziena rādītājus pirms manevra veikšanas, kā respektē citus satiksmes dalībniekus un vai izvēlētais braukšanas stils ir tāds, ka šoferis ir spējīgs pietiekami operatīvi reaģēt uz dažādām negaidītām situācijām satiksmē. "Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) cīnās par braukšanas kultūras uzlabošanu, taču diemžēl līdz šim nekur tālāk pozitīvā virzienā neesam tikuši. Ir manāmi atsevišķi uzlabošanās uzplaiksnījumi, tomēr kopējā negadījumu statistika nav iepriecinoša. Sevišķi jau tumšajā laikā, kad lasām par daudzajiem negadījumiem, kuros cietuši tieši gājēji un velosipēdisti. Mēs aizvien skrienam, lecam, steidzamies, taču aizmirstam, ka ziemā nedrošība uz ceļa ir jāpareizina ar divi un ar to arī ir jārēķinās," pauž autožurnālists.

Viņš piekrīt, ka ļoti liela nozīme ir satiksmes dalībnieku zināšanām un prasmēm, lai spētu savaldīt automašīnu brīdī, kad sastopamies ar negaidītu, kritisku situāciju uz ceļa.

Es esmu ar abām rokām tikai par – ja neesi pārliecināts par savām prasmēm, nepiedalies satiksmē, neapdraudi sevi, savus līdzbraucējus un arī citus satiksmes dalībniekus.

Ir dažādas iespējas pārbaudīt un uzlabot savas zināšanas auto vadīšanā. Ja nevari atļauties iziet speciālus drošas braukšanas kursus, ir taču zinoši paziņas vai radi, ar kuriem kopā var aizbraukt uz kādu tukšu laukumu, kur izmēģināt savus spēkus un zināšanas, kā reaģēt brīdī, kad automašīna, piemēram, saslīd sniegā vai uz ledus," uzsver Zelmenis, piebilstot, ka ir tikpat bīstami, ja ekstremālākos laika apstākļos ceļu satiksmē  piedalās par savām spējām nepārliecināti šoferi, kuri brauc daudz lēnāk par pārējo autoplūsmu un tādējādi var radīt avārijas situācijas. "Klasisks piemērs ir tas pats Salu tilts Rīgā ar trim braukšanas joslām, kur atļautais braukšanas ātrums ir 70 kilometru stundā. Taču atrodas, kuri uzskata – viņi drīkst braukt ar ātrumu 50 kilometru stundā pa kreiso malējo joslu. Vai tiešām viņi neiedomājas, kāda kritiska situācija rodas,  sevišķi, ja vēl snieg un redzamība ir pasliktināta, kad viņiem no aizmugures ar ātrumu 70 kilometru stundā strauji pietuvojas vairākas automašīnas vienā plūsmā? Sākas strauja bremzēšana, mēģinājums mainīt joslu, lai apbrauktu lēno braucēju... Protams, lēnie braucēji noteikumus nepārkāpj, tomēr jautājums ir par cieņu pret citiem. Ir taču vēl divas joslas pa labi. Skaidrs, ka šādi braucēji nav pārliecināti par savām prasmēm. Tādiem tomēr ieteiktu iziet drošas braukšanas kursus vai arī atturēties un dalības satiksmē," pauž Zelmenis.

Autožurnālists arī rosina Ceļu policiju daudz vairāk pievērst uzmanību autovadītāju rīcībai uz ceļa. "Ļoti tracina tie "baigie džeki", kuri uzskata par nevajadzīgu ieslēgt pagrieziena rādītāju pirms manevra veikšanas. Ir sajūta, ka pēdējā laikā šī slimība masveidā pārņem daudzus. Šķiet, tas tagad skaitās stilīgi – pagriezienu nerādīt. Taču tas apdraud satiksmes drošību, jo aizmugurē braucošais nu nekādi nevar zināt, ka priekšējais šoferis plāno griezties pa labi vai pa kreisi. Policijai vajag arī šo slimību izskaust un šādus autovadītājus sodīt," pauž autožurnālists, piebilstot, ka tikpat bīstami drošai satiksmei ir tie autovadītāji, kuri "staigā pa joslām", nemitīgi pārvietojoties no vienas joslas otrā, strauji piebraukdami priekšā citām automašīnām. "Šādos gadījumos es tomēr izvēlos nedaudz piebremzēt un ļauju šiem skrējējiem aizbraukt tālāk. Distances neievērošana ir arī viens no būtiskiem satiksmes negadījumu iemesliem," uzskata eksperts.