Brauktu, ja varētu pabraukt

>>> šaubām 12:31 1) tā bija atbilde smējējam ha 10:54. 2) es nesūkstos, vienkārši salīdzinu. Bērni jau nav vainīgi par "pašreiz izvēlēto Latvijas ceļu".

Komentāri jau nav politisko un ekonomisko reformu risināšanas vieta. Vienīgais veids kā atrisināt situāciju ir pašplūsma, jo tie kuriem ir tās 500 000 tūkstošu algas nesaprot ka viņam tāda alga nemaz nav vajadzīga. cik tu nu vari izdzert, cik noēst, cik kg zelta sakarināt, cik pulksteņus uz rokas nēsāt, cik dzīvokļos dzīvot. Tāpēc jau ekonomikā ir stagnācija, maza cilvēku daļiņa saņem lielu naudu un viņi to nevar šeit iztērēt, bet lielākā cilvēku daļa atkal nevar atļauties ne vajadzīgo pārtikas daudzumu, ne pakalpojumus, ne medikamentus, ne lieku apģērbu, ne frizieri, cilvēkiem nav naudas ko iepludināt ekonomikā. Tagad tiek zāģēts zars uz kura paši sēžam.

es tāds pats kā Jūs, pēc pašreizējā statusa... bet jautājums nav par manu vai Jūsu statusu pašlaik. kā redzams, būtībā, ir jāsaprot, jeb, jājautā, kāpēc ir tā kā Jūs rakstat?! jo, pēc būtības, viss tas kā Jūs to aprakstāt, tā arī ir, tā notiek! bet, galvenais jautājums, tomēr, paliek neatbildēts- kāpēc tā ir, kāpēc tā notiek?! un, vai ir iespējams šai sakarā kaut ko mainīt, uz labāku, protams?

Paveicies tev ka esi dzīvs, sveiks un vesels. Man pazīstama bērnībā no skolas ar slēpēm devās mājup, sākās putenis, nomaldījās un gandrīz nosala. Tagad visu mūžu mokās ar nierēm un asinsspiedienu. Nu nav normāli ka laukos nav cilvēku, nav normāli ka ir tikai lielsaimnieki ar šausmīgo agroķīmiju. Tad jau nevajadzēja likvidēt kolhozus, vajadzēja tos pārveidot par kooperatīviem ar padziļinātu lauksaimniecības produktu pārstrādi un visiem būtu darbs, būtu bērni, skolas, ārsti. Ko dod tai vienai ģimenei lielie lauki, lielie ganāmpulki, viņus pluinī bankas, krīzes, kredīti, paši noskrējušies un nav laika ne bērniem, ne sev. Agrāk, kad ar Moskviču ceļoju pa Latviju, pieturvietās pa ceļam paķēru kādu lauku onkuli jeb tantuku, paklausījos ko stāsta par vietējo dzīvi, vai arī kādu pa ceļa malu klunkurējošu skolnieciņu ar lielu mugursomu un kuļķeni rokās. Tagad, ja apstāsies un piedāvāsi palīdzību, jābaidās ka tevi apsūdzēs pedofīlijā, jeb arī ko nazags no mašīnas salona. Tagad vasarā, vēlu vakarā, braucot pa lauku ceļiem, reti kurā mājā redz elektrisko gaismu degam, visās mājās lielāko tiesu valda tumsa, tumsa un pamestība.

sakarā ar šaubām par drošību... bet kas tad vainīgs par nedrošību tagad, kad esam nonākuši ei rropeisko vērtību drošajā paspārnē? jā transporta līdzekļu uz maģistrālajiem ceļiem/ šosejām ir krietni- milzum vairāk. vēl cilvēku (bērnu) nolaupītāji ir uzradušies, kādu senāk vai nu nebija nemaz vai nebija tāds pasākums rentabls "bizness". jā, vēl daudz kas reiz nebija tā kā ir tagad. bet ko darīt, ja ir izvēlēts pašreiz ejamais "Latvijas ceļš"? atliek vien pa tādu staigāt un nesūkstīties par grambām uz tā, un tāpat- par tulznām uz papēžiem... ir vēl kāda izvēle?!

ha, ha, ko nu salīdzini? Es arī gāju 8 km turp un atpakaļ katru dienu, vēl mājas darbi, jāpalīdz dārzā, kūtī, cik nu pa spēkam... tad bija drošība uz ceļiem, ielās, savas mājas kāpņu telpā galu galā. Tagad cilvēku mierīgi sabrauc pat uz gājēju pārejas, izvaro liftā, vai bērns vispār pazūd.