Broka aptur darbību NA, bet mandātu domē nenoliks

Toties abi zvĒrināti apikāti sāk peršas dziedāt, par to cik nevainīga ir svētā jaunava, cik ļoti tā dzimteni mīl, un, ka šīs mīlas rezultātā tā ne uz kādu korupciju nemaz nav spējīga, un ka (maitas)žurnālisi uzdodot tik āķigus jautājumus, ka pat viņi abi - bonzas nespētu uz šiem jautājumiem atbildēt, par nomocīto, vajāto un nepatiesi apvainoto Žannu d' Arku nemaz nerunājot.Tā kā. abi gādās, ka sārts ŠOREIZ garām ies, jo elles sārta reti kurš izbēgs, vismaz advokāti - noteikti nē, jo tāds viņu darbs - sēt melus un netaisnību.

Zili brīnumi! Košā demagoģe, kuras sejas metus nepārprotami AGRĀ RŪSA skārusi, izsludina preses konferenci, lai atbildētu uz žurnālistu jautājumiem. Bet kolīdz atbildēm būtu jāsakas, steidzīgi pamet zāli, vien teikdama: ''Auf wiedersehen, blondina, kaputt moja mašina!'', tā arī žurnālistus ar GARU degunu atstādama.

Interesanti, ka JURISTS nav varējis apjēgt savas darbības nekorektumu. Ko tad lai prasa no cilvēka parastā?

vai nu cūka pametīs sili kas ir pilna ar rijamo?

Brokai ir tikai vieta cietumā.Ceru ka arī Prezidents teiks savu vardu!!

TĀ LŪK ! "Kā rūdījās tērauds". Nikolajs Ostrovskis Padomju laiku kulta grāmata par dzīvi un cilvēkiem, par biedriskumu un godu, pienākumu un taisnīgumu. Šī romāna varoņu dzīve piesātināta ar grūtībām, nedrošību, titānisku darbu un cīņu. Neskatoties uz materiālo labumu un labklājības trūkumu, dažkārt pat nabadzību, romāna varoņi šķiet laimīgāki kā jebkurš no mums. Jo laime jau neslēpjas tikai naudas daudzumā, dārgās mantās un tamlīdzīgi… Šie cilvēki steidzās dzīvot un dzīvoja spilgti; ar pilnu atdevi un spēku, ticēdami saviem ideāliem un ar lielu neatlaidību tos īstenodami dzīvē… " TĀ, LŪK, JA???