Kā informē Matīss, līgums paredz, ka CAF varētu vērsties Latvijas Republikas tiesā. Jautāts par iespējamiem finanšu riskiem, ministrs norāda, ka kaimiņvalstīs līdzīgās lietās "ne par kādiem finanšu riskiem un viennozīmīgi uzvarētiem tiesas procesiem nevar runāt".
Tāpat Matīss kategoriski noraida versiju, ka neveiksmīgajā rezultātā būtu vainojama arī Satiksmes ministrija (SM). "Ministrija ir finansējuma piešķīrējs un nolemj to piešķirt vai ne. Šie līgumi nekvalificējās Eiropas naudai, un tā uzskatīja arī Finanšu ministrija un Eiropas Komisija. Ja SM būtu izdarījusi otrādi - konstatējusi, ka neatbilst līgums nosacījumiem, bet būtu piešķīrusi šo naudu -, tad gan pret SM būtu ierosināts kriminālprocess par 100 miljonu latu izsaimniekotu naudu. Tagad valstij nodarītu zaudējumi nav," uzsver amatpersona.
Uz jautājumu, vai neatbilstošā līguma parakstījušo PV bijušo valdes priekšsēdi Nilu Freivaldu nevarēja labāk pieskatīt, ministrs norāda, ka Freivalds ticis visādā veidā pieskatīts un arī visādā veidā brīdināts - rakstiski, mutiski un valdībā. Viņam noteikts, ka jānoslēdz līgums, kas atbilst nosacījumiem. "Viņš vienkārši parakstīja līgumu, kas tiem neatbilst. Ja tu pasaki balts, un viņš izdara pilnīgi citādāk... Neviens no Satiksmes ministrijas viņam blakus nestāvēja un nelika pildspalvu rokā, lai paraksta. Skaidri bija pateikts, kam jābūt līgumā, bet viņš paraksta citādāku līgumu," skaidro Matīss.
Viņš norāda, ka te gan neesot runa tikai par Freivalda atbildību, bet par visas valdes solidāru atbildību. Laikā, kad valdi vadīja Freidenfelds, valdes locekļi dažādos laikos bija Māriņš Jirgens, Edmunds Kancēvičs un Jānis Pētersons. "Lēmumu viņš nepieņēma vienpersoniski. Ja valde būtu lēmusi pretēji un Freivalds vienalga būtu parakstījis, tad būtu viņa konkrētā atbildība. Jāvērtē, kā tur viss ir bijis. Visi dokumenti - vairāk nekā 2000 lapu - ir iesniegti prokuratūrā, ieskaitot visus juristu atzinumus, kurus Freivalds min savās intervijās. Acīmredzot ir pamats ierosināt krimālprocesu, un policija un prokuratūra ir saskatījusi tam pamatu. Tas nav veikts tā vienkārši," secina ministrs.
Kā ziņots, vērienīgāko iepirkuma konkursu Latvijā PV izsludināja 2009.gada decembra sākumā. 2011.gada martā Eiropas Komisija apstiprināja Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda (KF) lielo satiksmes nozares projektu par Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmas modernizāciju un dīzeļvilcienu ritošā sastāva atjaunošanu, un no projekta kopējām izmaksām KF finansējums ir 100 miljoni latu.
Jauno 34 elektrovilcienu un septiņu dīzeļvilcienu iepirkuma iegādes kopējās izmaksas tika plānotas 144 miljonu latu apmērā, no kuriem Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums būtu 100 miljoni latu, bet PV līdzfinansējums šī projekta īstenošanai būtu 44 miljoni latu.
Pērn 2.aprīlī Freivalds Spānijā parakstīja nolikumam neatbilstošu līgumu. Pagājušā gada 3.oktobra naktī tika paziņots, ka vienošanās par līguma grozījumiem starp PV un CAF nav panākta.
PV un CAF sarunas mediācijas procesā beidzās marta beigās bez rezultāta, jo pusēm nav izdevies panākt vienošanos par mierizlīgumu. CAF gan solīja vērsties tiesā ar prasības pieteikumu pret PV.
Šī gada 2.aprīlī valdība konceptuāli vienojās par vilcienu iepirkumā neizmantotā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējuma pārdali par labu citiem ar dzelzceļu saistītiem projektiem. Plānotie projekti vēl būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK), un tad jāpieņem atsevišķs lēmums.