Taču bez pakalpojumiem, kas saglabāsies pagastos, iedzīvotājiem svarīgi ir vēl citi. Vai no pagasta uz novada centru vismaz reizi dienā kursēs sabiedriskais transports? Vai ceļš no pagasta līdz novada centram būs asfaltēts? Vai domāts par to, kā cilvēki nokļūs līdz lielajām reģionālajām slimnīcām? Uz visiem šiem jautājumiem no valsts iestādēm skan viena atbilde — nē, par to jādomā pašvaldībām. Taču lielākā daļa pašvaldību gaida, lai šīs problēmas atrisina valsts un par valsts plāniem nemaz nezina. Piemēram, maija vidū notikušajās pašvaldību kongresa debatēs pašvaldību pārstāvji izteica bažas, ka lauku ceļu stāvoklis un sabiedriskais transports ir tik sliktā situācijā, ka nedrīkst tagadējo pagastu teritorijās likvidēt skolas, feldšerpunktus un citas iestādes, lai cilvēkiem, kam nebūs iespējas nokļūt līdz centram, netiktu liegti pamatpakalpojumi. Feldšerpunktus Veselības ministrija solījusi nelikvidēt. Bet par skolu, ceļu un sabiedriskā transporta nākotni novada robežās valsts iestādes liek raudzīties uz pašu pašvaldību pusi. Cilvēkam reģionos gan vienalga, vai par sabiedrisko transportu atbildīga Satiksmes ministrija, plānošanas reģioni, apriņķi vai novadi. Viņam galvenais, lai autobuss uz novada centru brauc vismaz katru dienu, jo daudzviet pat tās ir privilēģija un uz pilsētu var aizbraukt vien reizi nedēļā. Vai novados tā būs, atkarīgs no pašvaldības. RAPLM norāda, ka pakalpojumu pieejamībā būtiska ir spēja pašvaldībām vienoties par kopēju darbību. Spēja pagastvečiem sanākt kopā un neplēsties par to, kas kuram paliek, bet domāt, kā nodrošināt labāku un ērtāku dzīvi zemniekiem, pensionāriem un ģimenēm laukos. Viens piemērs — kamēr liela daļa pagastu čīkst, ka mazās skolas pēc novadu reformas tiks slēgtas, jo lielais novadu centrs negribēs to uzturēt (un dažas jau tiek slēgtas), topošā Gulbenes novada pašvaldības sēdušās ap vienu galdu un izlēmušas, kā tās saglabāt, taču katrai nosakot savu virzienu — viena būs internātskola, cita pamatskola utt. RAPLM norāda, ka tāpat ir ar autobusiem — ja sabiedriskā transporta uzņēmumam nav rentabli katru dienu braukt gar pagastiņu un vest uz pilsētu piecas tantes, novads taču pats var noorganizēt mikroautobusiņu. Atbildīgais ministrs Edgars Zalāns (TP) norāda: "Pašvaldību vadītājiem arī jāpiedalās procesā un reforma jāplāno."
Bez tā, ka daļai pašvaldību nav skaidrs, kurus pakalpojumus iedzīvotājiem nodrošina valsts un kas paliek pašu ziņā, tāpat nav skaidrs, cik un vai iedzīvotāji vispār ir informēti par novadu reformu, jo šāda pētījuma nav. Kā liecina Dienas reportieru sarunas ar iedzīvotājiem reģionos, daudzi nezina, kurā novadā kartē iezīmēts viņa ciems vai arī viņam ir neprecīza informācija. Par to, kas mainīsies viņu dzīvē, uzrunātie zina vēl jo mazāk. Citi tā arī atjautā — novadu reforma? Kas tā tāda?
Pieredze
Dzidra Jansone
Matkules pagasta pakalpojumu centra pārstāve:
"Es kādreiz biju pret reformu, sirds pilnīgi sāpēja — domāju, ka pagasts iznīks. Bet tagad nevaru teikt, ka būtu sliktāk. Ir pat labāk. Kandava mums skolai dod daudz naudas — logi jauni ielikti, pašlaik fasādi remontē, pagastā doktorātu uztur, kultūras namā vienu zāli sportam pielāgoja. Bērni gāja ar kājām uz skolu, tagad ved ar autobusu. Ūdens attīrīšanas iekārtas mums uztaisīja par 130 tūkstošiem. Tāda nauda jau mums pašiem nebūtu. Mums gadā tāds budžets pat tolaik nebija. Sabiedriskais transports gan ir slikts. Uz Kandavu var tikt tikai piektdienās."
Cik pieejama būs policija?
Valsts policija (VP) vēl nezina, vai policijas iecirkņu tīkls tiks saglabāts pašreizējā apjomā. "No sākuma jāredz galīgā novadu karte, jo šobrīd mēs varam tikai filozofēt," uzsver VP priekšnieka vietnieks Jānis Vonda. Paredzams, ka nākotnē notiks pāreja no 26 rajonu policijas pārvaldēm uz piecu reģionu struktūru, tādā veidā policija plāno vieglāk operēt ar kadriem. Reģionu centri atradīsies Valmierā, Jelgavā, Daugavpilī un Liepājā vai Kuldīgā. Kopumā VP mērķis ir, lai laukos patruļa ierastos pusstundas laikā.
Cik bieži varēs tikt uz novada centru?
Lai arī likums noteic, ka iedzīvotājiem ar sabiedrisko transportu jātiek līdz izglītības un ārstniecības iestādēm, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām to darba laikā, nekur nav teikts — cik bieži. Intensitāte paliek novada ziņā. Patlaban jaunveidojamos novados mēdz būt apdzīvotas vietas, no kurām ar sabiedrisko transportu nevar tikt uz novada centru vai arī tas aizņem daudz laika. Piemēram, Engures novadā, lai tiktu no Milzkalnes uz Enguri ar pārsēšanos jābrauc cauri citam novadam, nepilnu 20 kilometru pievārēšanai tērējot aptuveni divas stundas un divus latus. "Iespējams, ka tiks atvērti arī jauni maršruti, bet tas jau ir pašvaldību kompetencē," sabiedriskā transporta problēmu risinājumus nesola arī Satiksmes ministrijas pārstāvis Andrians Ļublins.
Kur varēs saņemt medicīnisko palīdzību?
"Feldšerpunktiem ir jāpaliek, un viņi paliks," sola Veselības ministrijas (VM) sabiedrisko attiecību speciāliste Egita Pole. Primāro aprūpi — ģimenes ārsti, feldšerpunkti — novada reforma neietekmējot. "Primāro aprūpi plānojam nevis pēc novadiem, bet tā, lai tā būtu tuvāk iedzīvotājiem," saka E.Pole. Pagastos pašlaik ir divu veidu feldšerpunkti. Viens ir kā ģimenes ārsta prakses vieta, otru finansē valsts un pašvaldība. VM sola, ka finansējums feldšerpunktiem saglabāsies, turklāt esot iecere feldšerus iesaistīt mājas aprūpēs, lai viņi brauktu klāt pie hroniskajiem slimniekiem.
VM plāni apvienot slimnīcas arī neesot saskaņoti ar novadu reformu, bet pēc citiem ekonomiski sociāliem apsvērumiem. Par to, kā cilvēki no attālākiem pagastiem varēs nokļūt uz slimnīcu, VM nedomā, tas būs novada uzdevums.
Vai pagastos neslēgs skolas?
Patlaban Latvijā ir 1350 skolu un ģimnāziju, skolas ir gandrīz katrā pagastā. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), ceļot skolēnu skaita minimuma latiņu, ir rekomendējusi slēgt aptuveni 150 skolas, taču gala lēmums būs jāpieņem novadam. Ja novads kādā pagastā vēlēsies saglabāt skolu ar maz skolēniem, tad tam būs par to jāpiemaksā. Ja novads vispār atteiksies no skolas, tad pašvaldībai būs jānodrošina transports līdz tuvākai cita novada skolai. Nākotnē skolu finansēšanā plānots pāriet uz modeli "nauda seko skolēnam" — novads saņems naudu skolas uzturēšanai proporcionāli izglītojamo bērnu skaitam, nevis pēc skolotāju likmēm, kā tas ir tagad. Kā tērēt šo naudu, lems katrs novads patstāvīgi. Lai neapdraudētu internātskolu pastāvēšanu, tās finansēs no valsts, nevis novadu budžeta.
Vai visos pagastos būs asfaltēti ceļi?
Lai no esošajiem pagastiem tiktu uz plānotajiem novadu centriem patlaban daudzviet Latvijā jābrauc pa grantētiem ceļiem. Arī pēc reformas stāšanās spēkā būtisku izmaiņu nebūs. Tiesa, ceļu tīkla sakārtošanai, pielāgojot to novadu transporta plūsmai, no valsts budžeta līdz 2015.gadam plānots piešķirt 257 miljonus latu. Šo finansējumu dalīs pa rajoniem proporcionāli tajā esošu valsts 2.šķiras ceļu kopgarumam. Kad šī finansējuma apjoms būs izrēķināts, rajonu novadi izlemj, kurus ceļu posmus novadu atbalsta programmas ietvaros atbalstīt vispirms.
Cik ātri ieradīsies ugunsdzēsēji?
Ugunsdzēsējiem reforma neko nemainīs, darbs turpināsies kā līdz šim, Dienai saka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Ainars Pencis. Patlaban, Latvijā ir 94 ugunsdzēsēju depo, plānots vēl uzbūvēt sešus jaunus. Tā pat kā patlaban, arī pēc novadu reformas īstenošanas uz izsaukumu brauks ugunsdzēsēju daļa, kas ir tuvāk notikumu vietai, arī pāri novadu robežām. Mērķis, atverot jaunus depo — pēc izsaukuma pilsētā ierasties piecu, bet laukos — 15 minūšu laikā.
Vai ik novadā būs sporta halle?
Apkopot, kur ir sporta halles un kur to nav, pēc novadu reformas plāno Bērnu un ģimenes lietu ministrija. "Es domāju, ka ar laiku katrā novadā būs ja ne sporta halle, tad sporta laukums," pārliecināta ministrijas Jaunatnes lietu departamenta direktora vietniece Nataļja Rogaļeva. Taču ministrija nevarot uzlikt par pienākumu pašvaldībām celt sporta halles, lai jauniešiem būtu vieta, kur sportot. Būvēt vai nē būs novada ziņā. Dažkārt haļļu celtniecība tiek finansēta no valsts investīciju naudas, taču šie izdevumi ar novadu karti netiks sasaistīti.
Lielākie uzņēmēji Rimi, Maxima, Hansabanka, Unibanka neplāno savus biznesa plānus sasaistīt ar novadiem, bet visu plāno pēc cilvēku intensitātes