Neseno notikumu hronoloģija ļauj izdarīt secinājumu, ka RD struktūrvienību un tās kapitālsabiedrību vadībā pabijušais ar skandalozu reputāciju apveltītais Emīls Jakrins ilgstoši ir ļāvis Saskaņai gūt, iespējams, nelikumīgus ienākumus no RD Satiksmes departamenta (SD) iepirkumiem tajā laikā, kad viņš vadīja SD. Nomainoties SD vadībai, Saskaņa faktiski zaudēja iespēju realizēt šādas shēmas un tāpēc visiem līdzekļiem ir centusies departamenta vadību atkal nomainīt. Saskaņa gan centusies panākt, lai Jakrins ieņemtu vismaz kādu citu svarīgu amatu RD struktūrās, ar kura palīdzību varētu realizēt iespējamas nelikumīgas shēmas, lai piekļūtu pašvaldības līdzekļiem. Taču ļoti ticami izskatās pieļāvums, ka nu jau bijušais Rīgas mērs Oļegs Burovs un vēl dažas personas izrādījušās šķērslis šādiem nodomiem, tāpēc saasinājušās attiecības starp Burovu un Saskaņu, kas sekmēja koalīcijas sabrukumu.
Tilti kā viegla peļņa
Lietuvas uzņēmums AB Kauno tiltai (KT) ir ģenerāluzņēmējs diviem infrastruktūras objektiem Rīgā – Deglava un Brasas tiltam. Līgumi par to remontdarbiem slēgti laikā, kad domes SD pēc Vitālija Reinbaha (kā šobrīd izriet no spēkā esošajiem tiesas spriedumiem) nelikumīgas atstādināšanas vadīja ar toreizējā Rīgas mēra Nila Ušakova vienpersonisku rīkojumu ieceltais Jakrins.
Pēc neoficiālas informācijas, Jakrins slēpti ir labuma guvējs un faktiskais īpašnieks SIA TecPro Construction, kas ir KT apakšuzņēmējs.
Pats Jakrins Dienai to nodēvēja par ''pilnīgām muļķībām'', kas neatbilst patiesībai.
TecPro Construction un KT savstarpējais līgums paredzējis, ka KT ir tikai formāls darbu veicējs – visu faktisko darbu veicējs ir tieši TecPro Construction. Taču arī pats TecPro Construction neveic nekādus darbus, izņemot veicamo darbu organizāciju un citu apakšuzņēmēju piesaisti, respektīvi, to darbu, ko parasti dara ģenerāluzņēmējs pats. Interesanta ir nianse, ka TecPro Construction redzamākais pārstāvis ir par nelikumīgām darbībām KNAB aizturētais un šobrīd tiesājamais bijušais SD Būvdarbu vadības daļas vadītājs Uģis Broža. Tieši viņš kā uzņēmuma pārstāvis piedalījās visās pasūtītāja – SD – būvsapulcēs, to apliecina arī būvsapulču protokoli. Tas gan notika līdz brīdim, kad 2019. gada oktobrī – laikā, kad radās problēmas ar abiem tiltiem, – Burovs vienā no sanāksmēm ģenerāluzņēmēja KT pārstāvjiem norādījis, ka vēlas tikties tikai ar ģenerāluzņēmēja, nevis apakšuzņēmēju pārstāvjiem.
Lai gan turpmākajās sapulcēs TecPro Construction pārstāvji vairs nepiedalījās, tomēr šīs izmaiņas izrādījušās tikai kosmētiskas, jo KT kā palīgs dažādu jautājumu risināšanā tika piesaistīts zemkopības ministra Kaspara Gerharda padomnieks, advokāts Edijs Vaznis, kurš bijis Gerharda padomnieks arī laikā, kad politiķis vadīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Kā Dienai norāda neoficiāli avoti, Vaznis esot sens un labs Jakrina paziņa. Ar šādu ''kombināciju'' nodrošināts, ka Jakrinam ir iespēja kontrolēt notiekošo un KT pieņemtos lēmumus, kā arī to, lai KT neizdomātu atteikties no apakšuzņēmēja TecPro Construction pakalpojumiem. Interesanta ir arī nianse, ka TecPro Construction bijušais valdes loceklis Artūrs Bergholcs ir bijis Ekonomikas un Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs laikā, kad tās vadīja Gerhards, kura biroju savukārt vadījis un padomnieka pienākumus pildījis arī E. Jakrins.
Nepārprotams spiediens
Kā liecina informācija, līguma starp KT un SD nosacījumi savulaik izveidoti tā, lai KT varētu manipulēt ar cenām jebkuru papildu darbu gadījumā. Uzņēmuma taktika esot vienkārša – veicot darbus atbilstoši iztāmētajām un izkonkurētajām pozīcijām, kur ir tirgus cenām atbilstoša kalkulācija, pēkšņi parādās neparedzēti darbi vai apjomi, un šajās izmaksu pozīcijās jau parādās veicamie darbi ar vairākkārtēju sadārdzinājumu.
Tiek uzskatīts, ka Saskaņas kontrolē esošais un Jakrina vadītais SD radījis iespēju mākslīgi sadārdzināt izmaksas un iegūto peļņu novirzīt jau kādu savu, iespējams, nelikumīgu interešu nodrošināšanai.
Taču, nomainoties SD vadībai, tika konstatēta šī shēma, un SD saskaņojumu sadārdzinājumiem vairs nevarēja saņemt, tas attiecīgi esot izraisījis Saskaņas neapmierinātību un vēlmi ar jebkuriem līdzekļiem Reinbahu atkal atstādināt no SD vadības. Jakrins Dienai kategoriski noliedza, ka būtu jebkādā veidā sekmējis kādam izdevīgus nosacījumus vai mākslīgu sadārdzinājumu, norādot, ka ikviens līgums slēgts atbilstoši normatīviem, savukārt jebkādi papildus konstatētie veicamie darbi īstenoti atbilstoši jau tāmēs noteiktajām cenu pozīcijām.
Tieši Reinbaha atstādināšana kā nosacījums esot vairākkārt izvirzīts no Saskaņas puses RD koalīcijas sarunās. Arī pēdējais Saskaņas ultimāts GKR pirms koalīcijas sabrukuma sastāvējis no diviem punktiem: Jakrins jāapstiprina RD Attīstības departamenta vadītāja amatā, bet Reinbahs ar jebkādu argumentāciju nekavējoties jāatbrīvo no SD vadītāja amata. Burovs šim ultimātam neesot piekritis, tāpēc zaudējis Saskaņas atbalstu.
Lūgts komentēt Dienas rīcībā esošo informāciju, Burovs būtībā to apstiprināja, norādot, ka Jakrina un Saskaņas ilgstošās saites apliecina paziņojums par Jakrina iekļaušanu Saskaņas vēlēšanu sarakstā.
Viņš arī piebilda: ''Ceļš no Nacionālās apvienības līdz Saskaņai tomēr ir savā ziņā garš, un šobrīd nojaušams, ka diez vai tam pamatā bija (Jakrina – red.) ideoloģijas. Drīzāk te ir saimnieciskas intereses. Kā saka – visas kārtis tikušas atklātas.''
Izteikti agresīva cīņa notikusi pērn decembrī un šogad janvārī saistībā ar cenu aptauju par Brasas tilta tālākajiem remontdarbiem, kad publiski pat izskanēja draudīgi brīdinājumi pilnībā slēgt satiksmi pār to. Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka tobrīd no Saskaņas vadības (arī toreizējās vicemēres Annas Vladovas un viņas biroja) ticis izdarīts nepārprotams spiediens uz darbiniekiem, lai nozīmīgos amatos tiktu iecelti ''pareizie'' cilvēki, nu jau bijušais Zooloģiskā dārza valdes loceklis Andris Morozovs, un izmesti ''nepareizie''. Savā ziņā pavēles tikušas dotas gan mutiski, gan ar telefona īsziņām. Tāpat Vladova pēkšņi pieprasījusi virkni informācijas SD ar izpildes termiņu – viena diena. Kā secināms no Dienas informācijas, mērķis bijis nodrošināt, lai tiktu akceptēts KT piedāvājums par 1,6 miljoniem eiro, kas bijis stipri sadārdzināts. Taču situāciju savā ziņā glābis konkurējošs piedāvājums no cita pretendenta par summu 1,2 miljoni eiro. Beigās KT apņēmies veikt darbus par šo zemāko summu, tas, pēc Dienas avotu paustā, nepārprotami apliecina, ka bijis mēģinājums īstenot par 400 tūkstošiem eiro mākslīgi sadārdzinātu projektu, visticamāk, Saskaņas interesēs. Avoti Dienai apgalvo, ka lētāko piedāvājumu iesniegušais uzņēmums ticis uzrunāts no KT puses, lai tas atsakās no dalības cenu aptaujā, līdzīgi kā to darījuši citi tirgus dalībnieki, lai nodrošinātu KT cenas apstiprināšanu, taču saņemts atteikums.
JKP
žeglovs
Emo