Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) uzsver, ka karantīnas pasākumi, kas noteikti šajās iestādēs nevar garantēt, ka vīruss tur nenonāks, tāpēc ir svarīgi būt gataviem rīcībai "X - stundā". "Es regulāri prasu informāciju, lai monitorētu, kāda ir situācija pansionātos. Tur dzīvo personas, kas ir koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 riska grupā. Lielākajai daļai šo cilvēku ir hroniskas slimības un līdz ar to viņiem ir augsts komplikāciju risks inficēšanās gadījumā, turklāt šajās institūcijās vienviet uzturas liels skaits klientu un darbinieku," skaidro Petraviča.
VSAC Zemgale direktors Kristaps Keišs uzsver, ka karantīnas laikā pilnīgi visās viņa vadītās iestādes filiālēs klientu plūsma ir apturēta, cilvēki nedodas ne iekšā, ne ārā, arī apmeklētāji iestādēs netiek ielaisti. Tāpēc lielāko risku vīrusa ienešanai rada darbinieki. Atnākot uz darbu, viņiem tiek mērīta temperatūra, pārbaudīti simptomi. Ja ir kādas pazīmes, darbinieku pie darba nepielaiž un sūta pie ģimenes ārsta. Darbinieki tiek nodrošināti ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem – cimdiem un sejas masku, dezinfekcijas šķidrumu. Sociālās aprūpes iestāžu klientiem divas reizes dienā tiek mērīta temperatūra, ēdināšana tiek nodrošināta pēc iespējas individuāli. Ja klienti neievēro karantīnu, tad viņus uz 14 dienām ievieto veselības izolatorā (speciāli iekārtotā istabā) novērošanai. Kristaps Keišs atzīst, ka neapzinīgu klientu dēļ tiek apsvērta iespēja pie filiālēm norīkot apsardzi: "Ir tādi gadījumi, ka klienti cenšas tomēr doties kaut kur ārpusē – pārsvarā lec pāri žogiem un iet uz veikalu pirkt cigaretes, kafiju vai vēl kaut ko. Lai to novērstu, mēs apsveram iespēju pie filiālēm ierīkot apsardzes dežūrposteņus."
Līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu Labklājības ministrija (LM) nosūtījusi rekomendācijas visām padotībā esošajām iestādēm, tai skaitā valsts sociālās aprūpes centriem un iestādēm, kuras nodrošina valsts finansētos sociālās aprūpes pakalpojumus personām ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem. Lielākā daļa sociālo pakalpojumu sniedzēju atrodas pašvaldību pārziņā, tāpēc 17. martā LM vērsās pie Latvijas pašvaldībām, nosūtot rekomendācijas par veicamajiem ārkārtējiem pasākumiem Covid-19 izplatības novēršanai pašvaldību sociālajos dienestos, bāriņtiesās un sociālo pakalpojumu sniedzējās institūcijās. Saskaņā ar šīm rekomendācijām jau ar 2020. gada 13. martu valsts finansētās sociālās aprūpes iestādēm tika uzdots noteikt karantīnu - pārtraukt apmeklētāju pieņemšanu un liegt klientiem atstāt iestādes teritoriju.
Vienlaikus tika uzdots apturēt jaunu klientu uzņemšanu, atkārtoti informēt darbiniekus un klientus par Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rekomendācijām personīgās higiēnas un profilakses pasākumu ievērošanai, pastiprināti uzraudzīt darbinieku un klientu veselības stāvokli (tai skaitā pievēršot uzmanību Covid-19 simptomu kopumam), kā arī izvērtēt iespējas īslaicīgai telpu pārstrukturizācijai, izolācijas telpu izveidei, nodrošinot to klientu izolēšanu, kuriem ir konstatēti augšējo elpceļu slimību simptomi. Vienlaicīgi, sadarbojoties ar SPKC, ir īstenots pilotprojekts institūciju darbinieku testēšanai uz Covid-19, kā arī sagatavotas rekomendācijas par darba organizāciju situācijā, ja liela daļa no aprūpes sektora darbiniekiem nevar pildīt savus pienākumus.
LM aicina sociālās aprūpes iestāžu vadītājus būt atbildīgiem gan pret sevi, gan pret kolēģiem un klientiem, respektēt un ievērot rekomendācijas, kā arī regulāri sekot SPKC un citu atbildīgo dienestu informācijai par Covid-19 izplatības ierobežošanai veicamajiem pasākumiem.
Vienlaikus, domājot par individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu pieejamību sociālās aprūpes iestādēs, LM ir apzinājusi nepieciešamo līdzekļu daudzumu un sadarbībā ar citām ministrijām ir iesniegusi pieprasījumu valsts centralizētajam iepirkumam.
Skepse