Ministrijā informēja, ka cūkkopju kopējie ieņēmumi Latvijā no šā gada aprīļa līdz jūnijam samazinājās par 11,2% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem 2019.gada attiecīgajā periodā. Covid-19 izplatības ietekme cūkgaļas tirgū bija būtiska, izraisot nestabilitāti un pieprasījuma mazināšanos, attiecīgi veicinot saimnieciskas grūtības cūkaudzētājiem. Attiecīgajā periodā par 13% samazinājās kaušanai realizēto cūku skaits, savukārt audzēšanai realizēto sivēnu skaits teju dubultojies, pieaugot par 93%.
Pēc ZM paustā, iepriekš minētie dati liecina, ka cūkgaļas tirgus perspektīvas tuvākajiem mēnešiem nav labvēlīgas. Arī pašlaik situācija cūkgaļas tirgū nav stabila. Agroresursu un ekonomikas institūta apkopotās iepirkuma cenas E kategorijas cūku liemeņiem jūlija pirmajā pusē liecina par cenas pazemināšanos kopumā par 6%. Nozares operatīvā informācija liecina, ka Eiropas Savienības (ES) tirgū strauji veidojas pārprodukcija eksporta problēmu dēļ un tādēļ, ka daudzviet Covid-19 dēļ ir mazinājušās kautuvju jaudas. Tas pastiprina neskaidrību cūkgaļas tirgū tuvākajā laikā.
ZM informēja, ka iepriekš minētā dēļ ZM ir izstrādājusi grozījumu projektu noteikumos, paredzot atbalsta nepieciešamību arī ražotājiem cūkaudzēšanas nozarē ienākumu stabilizēšanai, uzlabojot saimniecību likviditāti un finanšu līdzekļu pieejamību.
ZM piebilda, ka atbilstoši Latvijas Cūkaudzētāju asociācijas sniegtajai informācijai Eiropas Komisija Lietuvai ir apstiprinājusi atbalsta shēmu cūkkopībā, atļaujot piešķirt atbalstu, ja ražotāju ieņēmumi nozarē samazinās par 5% vai vairāk. Tādēļ jānodrošina, lai Latvijas lauksaimniekiem Covid-19 radīto grūtību pārvarēšanai tiktu radīti vienlīdzīgi un godīgi konkurences apstākļi ar Baltijas valstu zemniekiem.
"Baltijas valstu tirgus ir vienots tirgus un tajā ir jābūt vienādiem konkurences nosacījumiem starp lauksaimniekiem, jo īpaši ņemot vērā, ka norises Latvijas cūkgaļas tirgū būtiski ietekmē tendences Lietuvā," skaidroja ZM.
Ministrijā informēja, ka atbalsta saņemšanas noteikumu projekts vēl ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, un to varēs piemērot pēc tam, kad būs saņemts Eiropas Komisijas lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu.
LETA jau ziņoja, ka Latvijas piena lopkopji un liellopu audzētāji kopējo ieņēmumu krituma dēļ saņems valsts ārkārtas atbalstu.
Valdība šogad aprīļa vidū pieņēma lēmumu no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem rezervēt atbalstu 45,5 miljonu eiro vērtībā lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem saskaņā ar kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu lauksaimniecībai Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai.