KNAB izmeklētajā kriminālprocesā par CVK organizētu iepirkumu kopumā figurē desmit personas, tostarp sešas amatpersonas. Viena no amatpersonām ir Bērziņa.
Bērziņa otrdien paziņojumā presei norādījusi, ka, sadarbojoties ar KNAB, sniegusi un arī turpmāk sniegšot visu nepieciešamo palīdzību situācijas ātrākā noskaidrošanā.
Ņemot vērā, ka viņa parakstījusies par informācijas neizpaušanu, Bērziņa nav tiesīga izpaust detalizētu informāciju.
"Skumji, ka esmu iejaukta šādā procesā, lai gan vienmēr esmu strādājusi pēc labākās sirdsapziņas, nodrošinot vēlēšanas, lai tās notiktu likumā noteiktajos termiņos," uzsvērusi Bērziņa.
Tāpat Bērziņa norādījusi, ka patlaban CVK priekšsēdētāja amatu vairs nepildot, jo komisijas priekšsēdētāju prombūtnē aizvieto komisijas priekšsēdētāja vietnieks.
"Nekad neesmu turējusies pie amata, jau vasarā biju atklāti pateikusi, ka, ņemot vērā iestādes kritisko stāvokli saistībā ar finansējuma un cilvēkresursu trūkumu, nevēlos darbu šajā amatā turpināt vēl vienu termiņu. Vēlēšanu rīkošanā esmu strādājusi 24 gadus, šī joma vienmēr ir bijusi ne tikai mans darbs, bet arī azarts, aizraušanās un aicinājums strādāt valsts labā," teikts Bērziņas komentārā.
Jau ziņots, ka kriminālprocesā izmeklētie noziedzīgie nodarījumi saistīti ar CVK organizētu iepirkumu 2021.gadā. KNAB 7.novembrī sāka kriminālprocesu aizdomās par iespējamu krāpšanu lielā apmērā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, kā arī šo noziedzīgo nodarījumu atbalstīšanu un dienesta dokumentu viltošanu.
KNAB 22.novembrī īstenoja procesuālās darbības. Patlaban desmit kriminālprocesā iesaistītajām personām, tostarp, CVK priekšsēdētājai un vēl piecām amatpersonām noteikts statuss - tiesības uz aizstāvību. Divām personām - CVK priekšsēdētājai un kādam uzņēmējam - piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.
KNAB, ievērojot Kriminālprocesa likumā noteikto kārtību, 25.novembrī lūdzis Saeimai CVK priekšsēdētāju atstādināt no amata pienākumu pildīšanas.
KNAB pagājušā nedēļā aizturēja Bērziņu, kuru gan drīz pēc aizturēšanas atbrīvoja. KNAB pagājušā otrdienā veica procesuālās darbības arī informācijas tehnoloģiju uzņēmumā "SOAAR", kas pēdējos gados uzvarējis apjomīgos CVK un citu valsts iestāžu iepirkumos. Zināms, ka kriminālprocesā figurē uzņēmums un tā valdes loceklis.
"Firmas.lv" informācija liecina, ka Jēkabpils novadā reģistrētais uzņēmums pieder Leonardam Survilo un Renāram Kadžulim. 2020.gadā uzņēmums strādāja ar 1 118 557 eiro apgrozījumu un 675 055 eiro peļņu. Rādītāji par 2021.gadu patlaban nav pieejami.
Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka pērn augustā uzņēmums ieguva 91 191 eiro vērtu līgumu CVK iepirkumā par vēlēšanu vadības sistēmas tehnisko pavadīšanu un lietotāju atbalstu 2021.gada Rēzeknes novada domes un Varakļānu novada domes vēlēšanās.
Pērn jūnijā uzņēmums ieguva arī 275 370 eiro vērtu līgumu CVK iepirkumā par vēlēšanu vadības sistēmas aktuālo izmaiņu realizāciju, balsošanas un balsu skaitīšanas tehniskā pavadīšanu un lietotāju atbalstu 2021.gada pašvaldības domes vēlēšanās.
Aprīlī uzņēmums uzvarēja 154 802 eiro apjomīgā CVK pasūtījumā par vēlēšanu vadības sistēmas aktuālo izmaiņu realizāciju, kandidātu sarakstu un vēlēšanu zīmju sagatavošanas tehniskā pavadīšanu un lietotāju atbalstu 2021.gada pašvaldības domes vēlēšanās.
Arī 2020.gadā uzņēmums ieguva apjomīgus līgumus CVK un PMLP pasūtītos iepirkumos saistībā ar vēlētāju reģistrāciju un vēlēšanām. Apjomīgi līgumi arī iegūti CVK pasūtītajos iepirkumos 2019. un 2018.gadā.
Valsts kontrole šogad jūlijā ziņoja, ka CVK līdz 2021.gada pašvaldību vēlēšanām vēlēšanu norises nodrošināšanai izmantoja no "SOAAR" nomāto lietojumprogrammu un vēlēšanu nodrošināšanas atbalsta pakalpojumus. Laikā no 2017. līdz 2020.gadam par šiem pakalpojumiem samaksāti vairāk nekā 2,2 miljoni eiro.
Lai novērstu risku, ka vēlēšanu process ilgstoši ir atkarīgs no viena komersanta sniegtajiem pakalpojumiem, CVK 2020.gadā sāka Vēlēšanas vadības sistēmas moduļu iegādi savā īpašumā. Bāzes un četru vēlēšanu moduļu iegādei CVK plānoja tērēt 1,8 miljonus eiro. Par bāzes un pašvaldību moduļu iegādi tika noslēgts līgums 900 000 eiro apmērā. Tie tika piegādāti plānotā budžeta ietvaros, slēdzot līgumu ar "SOAAR", kas iepirkumā bija vienīgā pretendente.
Tomēr turpinot moduļu iegādi, CVK saskārās ar būtisku - trīskārtēju - sadārdzinājumu šogad nepieciešamajam Saeimas vēlēšanu modulim, kas plānoto 363 000 eiro vietā maksās 1,16 miljonus eiro. Sagaidāms, ka pēdējo divu moduļu - Eiropas Parlamenta vēlēšanu un tautas nobalsošanas nodrošināšanai - iegādes izmaksas arī pārsniegs plānotos 544 000 eiro.
Iegādājoties visus Vēlēšanu vadības sistēmas moduļus, būs nepieciešams iegādāties arī vēlēšanu nodrošināšanas atbalsta pakalpojumus. Vienlaikus VK atzīmē, ka arī vēlēšanu nodrošināšanas atbalsta pakalpojuma iegādei tika izvēlēta "SOAAR" kā vienīgā pretendente un noslēgti trīs līgumi par kopējo summu 631 000 eiro.
Revīzijā secināts arī, ka divos ar "SOAAR" noslēgtajos līgumos par 2021.gada pašvaldību vēlēšanu pavadīšanu tika iekļauta izmaksu pozīcija "Covid-19 pandēmijas ietekmes uz pakalpojumu mazināšanas pasākumi", kuras ietvaros CVK ir apmaksājusi komersanta darbinieku attālinātu darba vietu aprīkošanu ar profesionālas veiktspējas tehniku, lai gan pakalpojums, kura dēļ šī tehnika tika iegādāta, bija jāveic vien trīs mēnešus.
Tā vietā lai, piemēram, nomātu nepieciešamo tehniku vai segtu amortizācijas izdevumus par tās izmantošanu, CVK ir pilnībā apmaksājusi jaunas tehnikas iegādi, kas pēc revidentu aplēsēm ir nepamatoti sadārdzinājis vēlēšanu pavadīšanas pakalpojumu par vismaz 40 000 eiro.
Kā iepriekš rakstīja žurnāls "Ir", pērn CVK brīdināja, ka līdzekļu trūkuma dēļ šā gada Saeimas vēlēšanu norise ir apdraudēta, un arī Valsts kontrole jau vairākus gadus brīdina, ka CVK ir atkarīga no IT pakalpojumu sniedzēja "SOAAR", kas ilgstoši nodrošina e-pakalpojumus vēlēšanās un diktē to cenu, būdams monopola stāvoklī.
Sadarbība ar firmu izveidojās un nostiprinājās iepriekšējā CVK priekšsēdētāja Arņa Cimdara vadībā pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad tika modernizēti vēlēšanu procesi. Kopš tā laika visus - kopumā 19 - ar sistēmu izstrādi un uzturēšanu saistītos pasūtījumus saņēmis šis uzņēmums, rakstīja "Ir".
CVK ir viena no mazākajām valsts iestādēm. Tajā nekad nav bijis savas IT nodaļas, skaidro komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa, tāpēc sistēmas CVK nomāja no "SOAAR", bet 2020.gadā pakāpeniski sāka to iegādi valsts īpašumā, kā to noteica Saeima un Ministru kabinets.
Kā norādīts žurnālā, Bērziņa atzinusi, ka monopola situācija satrauc arī CVK. "Mums arī nepatīk, ka izmaksas aug un aug. Tas tomēr ir tāds monopola stāvoklis - mēs esam atkarīgi no uzņēmuma, jo viņi jau arī saprot, ka mums nav, kur palikt. Ja mēs no viņiem atsakāmies, mums nav citas labākas alternatīvas. Tad tiešām vienīgais risinājums būs vienās vēlēšanās pāriet uz burtnīcām kā 90. gados," skaidrojusi CVK priekšsēdētāja.