Daļai iedzīvotāju neskaidrs pārtikas sastāvs var būt liktenīgs

decembra, kad ir pēdējais brīdis, lai piemērotu ES regulu par pārtikas produktu marķējumu. Vilcināšanās bijusi, lai pārtikas ražotāji varētu sagatavoties."Sastāvdaļu lasīšana uz pārtikas produktiem ir mūsu ikdienas nodarbe - nepirksim neko, kamēr nepārliecināsimies, ka produkts nesatur glutēnu. Ja tie ir kviešu cepumi, tad skaidrs. Taču, ja tas ir saldējums, kura sastāvā ir ciete, tad mēs neko nezinām, bet blakus stāv bērns un raud, jo grib to saldējumu," Dienai stāsta celiakijas pacientu tiesību aizstāve Irina Rubinčika. Gan viņai, gan viņas bērniem ir pārtikas alerģija - organisms nepanes glutēnu, tas nozīmē, ka nedrīkst lietot produktus, kuru sastāvā ir kvieši, mieži un rudzi. Nedrīkst ēst, piemēram, maizi, makaronus, desu, saldējumu un citus produktus. Savukārt, ja ir vēlme dažādot ēdienkarti, nepieciešams pārliecināties, ka produkts nesatur glutēnu. Pēc Rubinčikas teiktā, šāds uzdevums problēmas nesagādā citās ES valstīs, jo tur no 2011.gada visi alergēni marķējumā tiek izcelti, savukārt Latvijā tie ne vienmēr ir norādīti vai arī ir grūti pamanāmi. Arī Diena tirdzniecības vietās pārliecinājās, ka lielākajā daļā marķējumu alergēni ir uzskaitīti, bet nav izcelti. Dažiem produktiem vispār nav iespējams izlasīt produkta sastāvu sīkās drukas dēļ.Rubinčikas ģimene gan tāda nav vienīgā. Pēc biedrības Dzīve bez glutēna aprēķiniem, līdz 20% no visiem zīdaiņiem attīsta kādu no pārtikas alerģijām agrīnajos dzīves gados, savukārt celiakijas pacienti Latvijā ir ap 7000.Ar treknrakstā izceltiem alergēniem Latvija nav steigusies, lai dotu laiku ražotājiem pielāgoties jaunajām prasībām, Dienai paskaidroja Zemkopības ministrijas Pārtikas drošuma un higiēnas nodaļas vadītāja vietniece Gunta Evardsone. Tomēr visiem alergēniem esot jābūt uzskaitītiem. Tāpēc, ja produkts satur glutēnu, tam būtu jāparādās. Citādi gan ir ar speciālu norādi, ka produkts glutēnu nesatur, - tā ir ražotāju izvēle.Līdztekus fasētajai pārtikai gandrīz visos pārtikas veikalos pieejama arī sveramā pārtika, piemēram, dažādi salāti. Tiem patlaban nav obligātas prasības norādīt alergēnus, un tā ir paša veikala izvēle. Nelielā eksperimentā Diena pārliecinājās, ka Rimi veikalā pēc speciāla lūguma pārdevēja atnesa un uzstādīja paziņojumu par alergēniem, ko konkrētie produkti var saturēt. Tomēr, lai uzzinātu šādu informāciju, bija nepieciešamas 10 minūtes. Nākamajā dienā paziņojums virs salātu stenda gan atradās visu dienu.