Darba ražīgums Latvijā ātri tuvosies ES vidējam

Lūk, latviešu darba ņēmējam ir tāds savdabīgs Stokholmas sindroms attiecībā pret tā dēvēto “darba tikumu”. Viņš ražīgumu mēra nevis vairotā labklājībā bet sevis nodzīšanā. Un darba devēji, protams, ka nekautrējas to maksimāli izmantot. Tas, ko tu tavuprāt uzskatīji kā slinkošanas piemērus, tieši IR augsts darba ražīgums. Ja cilvēks spēj nodrošināt sev un ģimenei pietiekami labu dzīves līmeni un drošību par nākotni, strādājot tikai 4 stundas dienā, viņam nav pilnīgi nekādas vajadzības strādāt vēl otras vai trešās 4. Ja kāds klients vēlas, lai šis pats pakalpojums būtu nodrošināts, piemēram, 8 stundas no vietas, - lūdzu, tā ir tikai iespēja atvērties otram identiskam uzņēmumam vai pirmajam paplašināties divkārt. Bet ne iemesls nostrādināt darbinieku ilgāk nekā viņam tas nepieciešams. Tā tam būtu jābūt perfektā pasaulē. :) Pasaulē, kurā apgrozībā ir tikai “atstrādāta” un nemainīgi vērtīga nauda. Realitātē, kā labi zinām, mēs visi dzīvojam uz parāda. Mēs algā saņemam naudu, kas ne visa pieder darba devējam, mēs dzīvojam mājokļos, kas mums pagaidam vēl nepieder, un, maksājot par precēm un pakalpojumiem, mēs ne tik daudz vairojam citu cilvēku labklājību, kā tikai palīdzam viņiem nomaksāt viņu parādus. Arī mūsu nodokļi pirmkārt palīdz aizpildīt valsts ārējo parādu, un tikai atlikusī daļa ir iztērējama pārējām vajadzībam. Tieši parāds ir pats pirmais, kas samazina ražīgumu, tas katra cilvēka netto labklājību samazina par parāda atmaksājamās daļas tiesu. Bet nav gudri uz to skatīties ne tālāk par katra cilvēka kredītu kaudzīti. “Veiksmes stāstu” visvairāk nievā tie, kas uzskata, ka tam bija nekavējoties jāparādās arī viņu naudasmakos. Atgriežoties pie tava komentāra - vecā Eiropa daudz ilgāk varēja atļauties “slinkot”, jo viņu īpašumi bija nomaksāti, kad mēs vēl tikai sākām aizņemties. Protams, parādu burbulis sasniedza arī Eiropu, un pat eiro nepalīdzēja no tā norobežoties. Tikai mēs šeit kā dzīvojām pieticīgi, tā arī turpinājām, bet tur cilvēkiem bija grūti pieņemt, ka viņu darbs pēkšņi kļuvis daudz nevērtīgāks, un priekš ierastās labklājības jāstrādā daudz vairāk.

ja darba razzigums ir kau kadaa proprcijaa ,ta kaapec alga tai netbilst

Ir jau aizgājis garām. Uz purva pusi...

TAS NOZĪMĒ, KA SAMAZINĀSIES, JO TUR NEVIENS UZŅĒMĒJS NEDRĪKST UN ARĪ NEPRASA DARBINIEKIEM STRĀDĀT PAR GRAŠIEM 12-16 stundas dienā.

Lai dzīvo Latvija!

Taa ir patiesi laba zinja. Tikai taadaa veidaa var pieaugt labklaajiiba!

a alga videja Latvija paliek uz vietas ap 200 ls uz rokas vai ap 280 eiro!

Pelavu maisa Valža otrajai grāmatai.

Ūja, ūja, vai tik nav atkal vietā sauklis'' dogoņim i obgoņim Ameriku'' (panāksim un apdzīsim Ameriku), kurš bija Loti iecienīts PSRS laikos, tik vareni mēs esam, ar pastalām un pliku dibenu. Tad jau arī nepārtraukti solīja - nupat, nupat būs, vēl mazliet, un būs. Rezultātu mēs jau zinām. Interesanti, no kurienes tādas pasakas rodas, un kam tās domātas?

Jocīgi apgalvojumi, ka sasniegsim darba ražīgumu kā eiropā, a kā ta līdz šim rūpnīcās kur bija rietumu ražotās iekārtas tur mums viena strādnieka vietā bija trejdevini balelini.... tagad sākam labāk strādāt un maxima un rimi kasieri kā savāk strādā kā aldi vacijā....

To var redzeet peec Liepaajas metalurga:D

kurā nozarē tur ir lielāks darba ražīgums, izņemot naudas printēšanu žurņālisti , nu pakustiniet smadzenes