Darina lietas visam zirga mūžam
Bijusi zootehniķe
"Pirmās krīzes laikā, kad paliku bez darba, mums ar vīru bija tikai divas rokas un zināšanas. Bija jādomā, ko darīt, kā audzināt bērnus," saka I.Baufale. Viņa ir viena no nedaudzajām Maskavas Timirjazeva Lauksaimniecības akadēmijas absolventēm Latvijā, strādājusi Viļānu ciltslietu stacijā par Latgales zonas galveno zirgkopības zootehniķi. Deviņdesmitajos gados, kad šī sistēma izjuka, nācās pārkvalificēties. Irēna kļuva par skolotāju, jauno naturālistu stacijā vadīja zirgkopības pulciņu, skolēnu interešu centrā mācīja bērniem ādas apstrādi, ko dara vēl tagad, četrdesmit gadu vecumā ieguva pedagoģijas maģistra grādu, taču sirdslieta bija zirgi. "Latgalē vienmēr zirgkopība ir bijusi augstā līmenī, arī tagad zirgu skaits te ir vislielākais Latvijā. Zināju, ka labas zirglietas ir deficīts, tāpēc sākām pētīt vecos iejūga piederumus — kā tos izgatavo, kāda ir ādas izturība, īpatnības. Pamazām secinājām, ka jāsāk to darīt pašiem." 2006.gada 6.janvārī Latvijas Amatnieku kamerā I.Baufale saņēma seglinieku amata meistara diplomu, kļūstot par vienu no retajām šī senā aroda meistarēm Latvijā.
Ar Ķīnas preci nekonkurē
Apkalnmājas nav ražotne, bet gan amatnieku darbnīca. Kā uzsver I.Baufale, arī amatniecība Latvijā nav bizness, bet gan dzīvesveids. "Mēs to neizvērtām kā rūpniecisku ražošanu, jo nevaram konkurēt ar Ķīnas un Taivānas preci, kas ir skaista un lēta. Mums tik skaisti nesanāk, toties izstrādājumi ir izturīgāki. Sākumā jau visi metās pirkt tos skaistos, bet, kad siksnas un iemaukti sāka plīst, pamazām vien atgriezās pie mums atpakaļ," saka meistare un šķelmīgi piebilst, ka tā tomēr esot runga ar diviem galiem, jo tad, kad zirglietas der gandrīz vai visam zirga mūžam, pircējs tik ātri nepērk jaunas, tāpēc bijis jādomā par sortimenta paplašināšanu, pievēršoties ādas galantērijas izstrādājumiem. Izejvielas tiek iepirktas tepat, Eiropas valstīs, kur audzēto dzīvnieku ādas gan ir dārgākas, taču kvalitatīvākas. Jauns darinājums ir iejūgs ponijiem, jo tagad daudzās saimniecībās ir iegādāti šie mazie zirdziņi. Protams, Apkalnmāju ādas izstrādājumi nav tik lēti kā sintētiskie, taču, kā uzsver Irēna, tas ir roku darbs, turklāt radošs, nav divu vienādu darinājumu. Latvijā šis radošums tiek atbalstīts ļoti maz, pat svētkos Aglonā, kur pircēji ik gadu meklē Apkalnmāju darinājumus, importa preču tirgotāji izspieduši Latgales amatniekus maliņā, jo maksa par tirdzniecības platību ir vienlīdz augsta.
Tradīciju turpinātāji
Jaunajā ekspozīciju telpā goda vietā atrodas sena fotogrāfija, no kuras lūkojas divi jauni cilvēki — Irēnas vectēvs un vecmāmiņa. Apkalnmājas ir vecātēva māju nosaukums. Kā uzsver I.Baufale, ar šo vārdu tiek tieši turpinātas strādīgo un gaišo Latgales dzimtu tradīcijas — ekspozīciju telpā apmeklētāji var aplūkot un iegādāties ne tikai Apkalnmāju darinājumus, bet arī Anatolija Vituškina un Viktora Pankova keramiku, Annas Svikšas linu audumus. Arī pašu māju cirtuši Latgales namdari no Kubuļu pagasta. Kā jau pierasts Latgalē, māja ir būvēta uz diviem galiem, vienā no tiem iekārtota darbnīca, bet otrā — konferenču telpa un zāle, kur ar laiku iecerēts izveidot Latgales seno zirglietu ekspozīciju. Vēl sapnis ir uzbūvēt saimniecības ēku, kuras jumts tiktu salaists kopā ar dzīvojamās mājas jumtu, veidojot tā saucamo dvoru dažādu saimniecības lietu glabāšanai. Līdzfinansējumam nācies ņemt bankā prāvu kredītu, kura nomaksa turpināsies vēl desmit gadu, tomēr Irēna to nenožēlo, kaut arī ir ļoti grūti, jo iedzīvotāju pirktspēja un apgrozījums krītas. "Esam ļoti sarežģītā situācijā, tomēr cenšamies strādāt un nenokaram degunu. Paskatieties, kādas agrāk bija sakas, no kā taisīja — no īstā, liektā koka un rupja linu auduma. Tas ir neiedomājami! Smalks, dabisks darinājums, tas varētu būt pagājušā gadsimta sākums. Mēs varam lepoties ar šo Latgales meistaru prasmi un to censties turpināt. Tikai dod Dievs, lai valstī būtu tāda likumdošana, kas mums ļautu izdzīvot. Neko citu mēs negribam, tikai lai mums ļautu dzīvot," saka I.Baufale.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.