19.jūnijā lielākais asteroīds Vesta nonāks opozīcijā, pietuvojoties Zemei līdz 170,6 miljoniem kilometru, maksimumā sasniedzot aptuveni piektā zvaigžņlieluma spožumu. Salīdzinājumam Zeme atrodas vidēji 150 miljonu kilometru attālumā no Saules.
Jau tagad tumšās nakts debesīs to iespējams saskatīt pat ar neapbruņotu aci. Nākamā reize, kad Vesta pietuvosies tik tuvu Zemei, būs pēc 2040. gada. Iepriekšējo reizi opozīcijā tā nonāca 2007. gadā, kad tā atradās 171,2 miljonu kilometru attālumā no Zemes. Iespēja mēģināt ieraudzīt Vestu ar neapbruņotu aci būs šogad no 5.jūnija līdz 16.jūlijam, bet maksimālo spožumu tā sasniegs tieši opozīcijas laikā 19.jūnijā.
Vesta ir otrs lielākais objekts asteroīdu joslā starp Marsu un Jupiteru, nākamais pēc nepilnus 1000 kilometru lielās pundurplanētas Cereras.
Vesta nosaukta par godu romiešu jaunavas dievietei. Tās vidējais izmērs ir apmēram 525 kilometri. Tās virsmas gaismas atstarošanas koeficients ir 43%, kas ir daudz lielāks nekā, piemēram, Mēnesim. Ja Vestas virsma būtu tāda kā Mēness, to no Zemes ar neapbruņotu aci vispār nekad nebūtu iespējams novērot.
Šogad jūnijā Vesta ap pusnakti atradīsies debess dienvidaustrumos-dienvidos.
Ņemot vērā, ka jūnijā debesis Latvijā vasaras saulgriežu periodā ir gaišas, Vestas labākai novērošanai ieteicams izmantot nelielu tālskati vai teleskopu.
Tiek uzskatīts, ka pirms nepilniem miljards gadiem Vesta piedzīvoja vairākas lielas kosmiskas sadursmes ar citiem asteroīdiem, pazaudējot apmēram 1% no savas masas. Par to liecina uz tās atklātie svaigie meteorītu krāteri, kuru diametrs ir salīdzināms pat ar pašas Vestas izmēriem.
30. jūnijā Mazajā meteorītu muzejā Rīgā tiks organizēti ANO Asteroīdu dienas pasākumi. Dienas laikā notiks diskusijas arī par asteroīda Vesta izcelsmes meteorītiem.