Viņš norādīja, ka no KNAB likumprojekta svītrotais priekšlikums liegt personām, kas ieņēmušas amatus partijās iepriekšējos divos gados, pretendēt uz KNAB priekšnieka amatu bija deputātu pieticīga alternatīva "zobainākam" Delnas priekšlikumam.
"No kandidātu vidus noteikti jāizslēdz personas, kas kandidējušas iepriekšējās vēlēšanās, kā arī būtiski jāpagarina "atvēsināšanās" periods no diviem līdz pieciem vai vairāk gadiem. Ar šo lēmumu neesam izmantojuši iespēju spert mazu, bet būtisku soli KNAB aizsardzībai no politiskajiem ielikteņiem," teica Delnas direktors.
Delna ļoti kritiski vērtē Saeimas Juridiskā biroja norīkotā jurista rīcību minētās normas virzības kavēšanā. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izvērtēja Juridiskā biroja argumentus un atspēkoja iebildumus. Šeit faktiski notikusi ekspertu iejaukšanās politiska lēmuma pieņemšanā, uzskata Petermanis.
Priekšlikums paredzēja, ka kandidēt uz šo amatu varēs tikai tie, kas pēdējo divu gadu laikā nav bijuši partiju vai politisko apvienību amatpersonas.
Pret šo priekšlikumu iepriekš iebilda Saeimas Juridiskais birojs, norādot uz šādas normas nesamērīgumu un iespējamu apstrīdēšanu Satversmes tiesā. Šī iemesla dēļ Valsts prezidents Andris Bērziņš šo likumprojektu nebija iekļāvis vairāku Saeimas sēžu darba kārtībā. Deputāti atzina, ka sagatavotajos grozījumos esot ļoti daudz labu lietu, kuru ieviešana, atstājot likumprojektu izskatīšanai nākamajā Saeimā, pamatīgi ievilktos. Turklāt šīs likuma normas neattieksies uz pašreizējo KNAB vadītāja amata konkursu.
Tāpēc deputāti nolēma no likumprojekta izslēgt šo strīdīgo priekšlikumu un atbalstīja likuma grozījumus bez ierobežojumiem KNAB vadītāja amata kandidātiem saistībā ar iepriekšējo darbību politikā.
Pieņemot grozījumus likumā, atbalstīts Vienotības priekšlikums, kas paredz KNAB vadītāja amata kandidātiem tomēr pieprasīt obligātu juridisko izglītību.
Šī prasība gan stātos spēkā no nākamā gada un neattiektos uz patlaban notiekošā KNAB vadītāja amata konkursa kandidātiem, kā arī iespējamo jauno biroja priekšnieku. Pašreizējā konkursā juridiskā izglītība kandidātiem norādīta vēlamības formā.
Saeimas pieņemtie grozījumi likumā paredz, ka KNAB priekšnieka amata konkursu rīkos Ministru kabinets, kas izveidos nepolitisku un likumā noteiktu kandidātu vērtēšanas komisiju piecu cilvēku sastāvā. To vadītu Valsts kancelejas direktors, bet tās locekļi būtu ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Satversmes aizsardzības biroja vadītājs un Drošības policijas priekšnieks vai arī šo amatpersonu deleģēti pārstāvji.
Ministru kabinets arī ar saviem noteikumiem noteiktu konkursa izsludināšanas kārtību, kandidātu pieteikšanās kārtību un citas tehniska rakstura detalizācijas.
KNAB vadītāja amatam būs nepieciešama amatam atbilstoša pieredze - vismaz trīs gadi vadošā amatā valsts pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā. Netiks prasīta obligāta pieredze izmeklēšanas vai operatīvajā darbā.
Deputāti iepriekš neatbalstīja KNAB pārstāvju priekšlikumu, ka biroja vadītāja amata kandidātiem būtu jābūt iepriekšējai pieredzei korupcijas apkarošanā, jo tas nepamatoti sašaurinātu pretendentu loku.
Grozījumi paredz, ka KNAB vadītājam jābūt nevainojamai reputācijai.