Komisijas deputāti sēdē uzklausīja Latvijas Radio darbinieku viedokli, kuru kā darbinieku pārstāve pavēstīja žurnāliste Evija Unāma. Lielai daļai Latvijas Radio darbinieku ir bažas, vai pēc apvienošanās būs pietiekams papildu finansējums arī Latvijas Radio darbinieku atbilstošam atalgojumam, cita starpā atzīmēja Unāma.
Cilvēktiesību komisijas deputāti sēdē apņēmās sekot līdzi tam, lai tiktu ievērotas arī Latvijas Radio darbinieku intereses, tajā skaitā, lai pēc no 2025.gada paredzētās apvienošanās darbinieki netiktu apdalīti saistībā ar pieejamo naudas daudzumu.
Dienu pirms komisijas sēdes Latvijas Radio arodbiedrības valde aicināja politiķus atlikt sabiedrisko mediju apvienošanu, jo neesot nedz plāna prognozējamam sabiedriskā medija finansējumam, nedz tam, kā varētu realizēties ideja par vienu apvienotā medija ēku.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) pārstāvji gan norādījuši, ka papildu finansējums būs paredzēts, kā arī sniegusi plašāku skaidrojumu par vairākām Latvijas Radio darbinieku izteiktajām bažām.
Latvijas Radio darbinieku pārstāve Unāma šodien komisijas sēdē norādīja, ka darbiniekiem ticama skaidrojuma apvienošanās ieguvumiem tā īsti nav. Lai gan tiekot apgalvots, ka tikai apvienojoties, Latvijas Radio darbinieki "tikšot pie vienādām algām", tomēr pārliecības par to nav.
Reaģējot Latvijas Radio darbinieku uz adresēto kritiku, SEPLP padomes locekle Sanita Upleja-Jegermane un SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis akcentēja padomes iesaisti, pārliecinot Latvijas Radio valdi lielāku daļu no 2023.gadā piešķirtās naudas novirzīt atalgojuma palielināšanai nekā bijis plānots sākotnēji.
SEPLP valdes loceklis Jānis Eglītis vērsa uzmanību, ka no 2025.gadā papildu finansējuma trīs miljoni paredzēti apvienotā sabiedriskā medija kapacitātes celšanai, tāpēc sabiedriskā medija darbinieki sajutīs atalgojuma pieaugumu.
Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne vērsa uzmanību, ka darbinieki savas bažas pauž, jo nejūtas sadzirdēti un ka arī pēc darba grupu sapulcēm nekas nemainoties, jo netiek saņemta atbilde, kāds būs ieguvums pēc apvienošanās.
Klapkalne arī informēja par pērn un šogad veikto atalgojuma palielinājumu Latvijas Radio darbiniekiem.
SEPLP priekšsēdētājs Siksnis atzīmēja, ka arī turpmāk LTV un Latvijas Radio darbinieki būs iesaistīti apvienošanās procesa sagatavošanā gan juridiskajos, gan ietvara, gan mērķu jautājumos.
Vairāku institūciju - SEPLP, Kultūras ministrijas un LTV - pārstāvji pauda atbalstu tam, lai Saeima virzītos uz priekšu ar sabiedrisko mediju apvienošanu.
LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Priede reizē norādīja, ka LTV un Latvijas Radio ir divi atšķirīgi uzņēmumi, tāpēc arī saprotamas Latvijas Radio darbinieku bažas par vairākiem jautājumiem. Jāņem vērā, ka apvienošanās procesi nekad nedod skaidras atbildes, tāpēc vienīgais pareizais risinājums ir ar šo procesu veikt "soli pa solim", sacīja Priede, aicinot virzīties tālāk ar sabiedrisko mediju apvienošanu.
Cilvēktiesību komisijas vadītāja Leila Rasima (P) uzsvēra, ka deputāti sekos līdzi, lai apvienošanās procesā tiktu ņemtas vērā arī Latvijas Radio darbinieku intereses, lai Latvijas Radio nenonāktu "pabērna lomā".
Deputāts Gatis Liepiņš (JV) atzīmēja, ka lielo pārmaiņu priekšā satraukums ir saprotams. Reizē politiķis akcentēja, ka Cilvēktiesību komisija jau iepriekš pievērsa uzmanību jautājumu par vajadzīgo finansējumu, pēc kā arī ir piešķirti papildu līdzekļi, kas būšot ne mazāks 0,12 no iekšzemes kopprodukta apmērā.
Parlamentārietis Aleksandrs Kiršteins (NA) no savas puses vaicāja, vai, ņemot vērā Latvijas Radio ap 80% darbinieku paustās bažas, apvienošanās gadījumā viņiem tikšot uzspiests "būt apmierinātiem".
Deputāts Augusts Brigmanis (ZZS) uzsvēra, ka ir svarīgi, lai rezultāts būtu abu mediju reāla apvienošanās, nevis Latvijas Radio pievienošana LTV. Tāpat jānodrošina, lai radio darbinieki netiktu apdalīti "naudas ziņā" un lai Latvijas Radio var turpināt strādāt pašreizējā ēkā Doma laukumā, ko valsts turpinātu uzturēt arī kā vēsturisku mantojumu.
Par atbilstošu risinājumu rašanu komisijas sēdē izteicās arī deputāte Linda Liepiņa (LPV).
Likumprojekts tiek virzīts pēc SEPLP aicinājuma politiķiem turpināt darbu pie vienota sabiedriskā medija izveides, lai tas sāktu strādāt 2025.gada janvārī, kā paredz padomes izstrādātā koncepcija par Latvijas Radio un LTV apvienošanu.
Salīdzinājumā ar otrā lasījuma redakcija likumprojektā šodien tika veikti tehniski precizējumi atbilstoši Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumam.
SEPLP sagatavotā likumprojekta anotācijā minēts, ka līdz apvienošanai 2024. un 2025.gada laikā nepieciešams veikt virkni darbību reorganizācijas procesa īstenošanai, kam nepieciešami 384 437 eiro, no tiem 301 412 eiro 2024.gadā, bet 83 025 eiro 2025.gadā.
Finansējums 2024. un 2025.gadam ir atbalstīts likumā "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".
Likumā tiks noteikts, ka līdz 2024.gada 31.decembrim SEPLP veiks nepieciešamās darbības, lai apvienošanās ceļā reorganizētu Latvijas Radio un LTV, nodibinot valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību (VSIA) "Latvijas Sabiedriskais medijs" no 2025.gada 1.janvāra. Plānots, ka Uzņēmumu reģistrs ierakstu par to komercreģistrā veiktu tuvākajā darba dienā - 2025.gada 2.janvārī.
Savukārt Latvijas Radio un LTV kā VSIA tiks izslēgtas no komercreģistra.
Apvienošanās procesam nepieciešamie izdevumi tiks segti no SEPLP piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.