Digitālās robežas vēl ciet

Par to, ka piecus gadus ES iestāžu gaiteņos lolotais mērķis apvienot visas 28 dalībvalstis vienā tirgus "mākonī" sasniedzis finiša taisni, liecina arī strukturālas pārmaiņas - jaunais Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers ieviesis vienotā digitālā tirgus komisāra portfeli, uzticot to Igaunijas bijušajam premjeram Andrusam Ansipam. Viņam gan nāksies tikt galā ar vairākiem šķēršļiem.Latviešu izrāviensDalībvalstu starpā pastāv krasas atšķirības digitālā tirgus attīstībā. Piemēram, Latvija atsevišķās jomās pamatīgi apsteigusi pat attīstītākās Eiropas valstis. Kā Dienai norāda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība), kamēr dažviet Eiropā iedzīvotājiem pat sapņos nerādās, ka savas finanses varētu viegli pārvaldīt internetbankā un caur to pirkt preces, teātra biļetes, maksāt rēķinus, tikmēr Latvijā tā ir ikdiena. Kariņš ir arī Eiropas Tautas partijas koordinators digitālo lietu komitejā, un kā galveno klupšanas akmeni tam, ka ES netiek līdzi tehnoloģiju attīstībai, viņš min birokrātiju: "Līdz ar to ES vienotais digitālais tirgus, kam ir liels ekonomiskais potenciāls, joprojām ir ļoti saskaldīts un pastāv daudz šķēršļu tā pilnīgai funkcionēšanai. Problēmas pastāv daudzās jomās, piemēram, vienota elektroniskā paraksta un elektroniskās maksājumu sistēmas ieviešanā, jautājumā par patērētāju tiesību un datu aizsardzību, kā arī autortiesību noregulējumu dalībvalstu starpā."Uz to norādīja arī citi EP deputāti, pagājušajā nedēļā debatējot ar Eiropas Komisijas (EK) iekšējā tirgus un pakalpojumu komisāru Maiklu Barnjē. Ne viens vien parlamentārietis uzsvēra, ka, pirms apvieno 28 nacionālos digitālos tirgus, būtu jāatceļ mobilo sakaru viesabonēšanas maksa ES teritorijā. Deputāts Andreass Švābs no Vācijas uzskata, ka arī pašām dalībvalstīm būtu jānāk pretī, pārstājot fokusēties uz saviem iekšējiem likumiem, lai vietā varētu nākt vienoti noteikumi un līdz ar tiem - līdzvērtīgi konkurences apstākļi maziem un vidējiem uzņēmumiem. Statistika liecina, ka šobrīd tikai 14 procenti ES mazo un vidējo uzņēmumu izmanto interneta piedāvātās tirdzniecības iespējas. Spānis Pablo Ariass Ečeverrija uzskata, ka pircējus un uzņēmējus no darījumiem digitālajā tirgū atturot arī fakts, ka dalībvalstīs ir atšķirīgas pievienotās vērtības nodokļa likmes un komercdarbību regulējošie noteikumi, taču to atrisināt gan nebūšot tik vienkārši.Īpašas uzticības zīmesVienoto digitālo tirgu min par vienu no visdaudzsološākajām un vērienīgākajām progresa jomām, kas potenciāli rada efektivitātes ieguvumus 260 miljardu eiro apmērā gadā - lielā mērā tā būs iedzīvotāju nauda, kas tiks ietaupīta, pateicoties lielākai uzņēmēju konkurencei interneta vidē, līdz ar to - zemākām cenām. Savukārt patērētāju uzticība vienotajam digitālajam tirgum varētu tikt veicināta, ieviešot īpašas ES uzticības zīmes, kas garantētu, ka interneta vidē strādājošais uzņēmums "pilnībā respektē ES tiesību aktus". Atsevišķi mehānismi tiks izstrādāti arī strīdu izšķiršanai, bet jau tagad parlamentārieši rosina ieviest samazinātu PVN likmi digitālajām grāmatām un citām elektroniskām precēm, kas saistītas ar kultūras jomu. "Šiem digitālajiem produktiem ir jābauda tās pašas priekšrocības, kas sastopamas līdzīgiem produktiem tradicionālā formā," uzskata Pablo Ariass Ečeverrija.Nāksies sacenstiesLatvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa norāda, ka digitālais vienotais tirgus paver nozīmīgas iespējas Latvijas informācijas tehnoloģiju nozares un valsts ekonomikas kopējai attīstībai: "Tā izveide nenoliedzami veicinās Latvijas ražotāju un pakalpojumu sniedzēju eksporta potenciālu, konkurētspēju, kā arī radīs priekšnoteikumus jaunu inovāciju izstrādē. Vienlaikus tas ir arī nopietns izaicinājums, kur mūs sagaida spēcīga sāncensība visas Eiropas un arī pasaules mērogā." Tajā pašā laikā LIKTA prezidente uzsver, ka ES tirgus ir pārregulēts un pastāv daudz dažādu normatīvo ierobežojumu, kas bremzējot tehnoloģiju modernizāciju un apgrūtinot investīciju piesaisti: "Tirgus regulēšanai jābūt vienlīdzīgai un konsekventai, likvidējot atšķirīgo attīstības līmeni un standartus dažādās ES valstīs."Tikmēr ES vadošās amatpersonas cer, ka vienotais digitālais tirgus sekmēs Eiropas ekonomikas atveseļošanos pēc krīzes un arī esošajiem satricinājumiem Krievijas noteikto sankciju dēļ. Tāpat aprēķināts, ka digitalizēšanās rezultātā, ko veicinātu vienotā digitālā tirgus piedāvātie labumi, vairums ES uzņēmumu un organizāciju varētu par 10-20 procentiem samazināt savas izmaksas, īpaši - administratīvās. Uz pusi varētu pieaugt darba produktivitāte, bet par trešdaļu palielināties jaunas uzņēmējdarbības iespējas. sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā