Komentējot šādu iedzīvotāju atsaucību, portāla vadītājs Imants Breidaks pauda viedokli, ka iedzīvotāji skaidri parāda, ka vēlas reālus rezultātus un ceļu kvalitātes uzlabošanos. Patlaban Saeimā tiek izskatīta arī iniciatīva "Par ceļiem un bedrēm", kuras mērķis ir Ceļu fonda atjaunošana un transporta nodokļa iekļaušana benzīna cenā.
Iniciatīvā, kuru iesniedzis Voldemārs Mellups, rosināts atcelt pašreizējo ceļa nodokļa iekasēšanas modeli autotransportam, nosakot tā maksu pēc degvielas patēriņa saskaņā ar Igaunijas vai Lietuvas paraugu. Mellups rosina pēc nodokļa atcelšanas dzēst ceļa nodokļa parādus autotransportam, ja tādi ir iekrāti.
Iesniedzot šādu iniciatīvu, Mellups uzsvēra, ka Igaunijā un Lietuvā ceļa nodokli iekasē par katru nopirkto un patērēto degvielas litru, bet Latvijā to iekasē nesamērīgi lielā apmērā, neiedziļinoties, vai ar mašīnu pēc nodokļa apmaksas brauc vai tā visu gadu stāv.
Turklāt degviela Igaunijā esot lētāka nekā Latvijā, lai arī tajā jau ieskaitīts ceļa nodoklis. Piemēram, ceļa nodoklis Latvijā ir 80 eiro, un, ja Igaunijā liek vienu centu pie litra, Latvijas piemērā automašīnai ar astoņu litru patēriņu gadā jāveic 100 000 kilometru noskrējiens, kas lielākai daļai privātā autotransporta īpašnieku ir fiziski nereāli, pauda Mellups. Ja nodoklis ir 160 eiro, gadā jānobrauc 200 000 kilometru. "Absolūti nereāli!" sašutis bija iniciatīvas pieteicējs.
Iniciatīvas pieteikumā uzsvērts, ka, pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem, vidējais privātā autotransporta noskrējiens ir 10 000-20 000 kilometru. Igaunijā ceļa segums ir labākā stāvoklī, kas nozīmē, ka Latvijas iekasēšanas modelis pēc autotransporta masas ir aplams.
Pieņemot iniciatīvu, sabiedrība iegūs, jo ekonomēs savu naudu, spēs braukt ar mašīnām, kas patlaban stāv dīkstāvē, kā arī pirks jaunas mašīnas. Tādā veidā tiks veicināta valsts ekonomika. Pašreiz daudziem ceļa nodokļa slogs ir grūti panesams, cilvēki neizmanto privāto transportu tik daudz un bieži, kā gribētu.