Patlaban augstskolas gatavojas nākamajai lielajam akreditācijas vilnim, kas sāksies 2019. gadā. Vienlaikus Saeimā tiek izskatīti grozījumi Augstskolu likumā, un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir iesniegusi jaunus priekšlikumus. Akreditācijas grafiku varētu pagarināt līdz 2023. gadam, jo ir plāns pāriet uz studiju programmu akreditāciju. Šadurskis Dienai skaidro, ka pašlaik akreditācijas procesā eksperti vērtējot studiju virzienus, kuros ir liels skaits gan sliktu, gan labu programmu, būtībā izmēra vidējo temperatūru un visi saņem vidējo rezultātu. Piemēram, ja virzienā ir vājas programmas, akreditāciju var atteikt vai iedot tikai uz diviem gadiem, un šādi cieš programmas ar augstu kvalitāti. Ir arī gadījumi, kad studiju virzienu akreditē uz sešiem gadiem un sniedz ieteikumus, kā uzlabot vājās programmas. Citas problēmas pašreizējā sistēmā rodas, ja studiju virzienā, kas akreditēts uz sešiem gadiem, tiek radītas jaunas programmas. Būtībā tās sāk realizēt bez kvalitātes novērtējuma. Licences saņemšana ir vien potenciālais novērtējums. Ministrs uzskata – tas liecina, ka kvalitātes novērtēšanas sistēma nestrādā. Būtiski, lai augstskolā pašā būtu spēcīga iekšējās kvalitātes vadības sistēma, un šis būtu solis, lai to stiprinātu.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 12. februāra, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Ruperts Vedžs