Jau kritērijus pieņemot, aptieku bija par daudz. Jaunām vietu nav, bet esošās drīkst pašvaldību robežās pārvietot. Un tās savā starpā izmanto visus iespējamos instrumentos, tostarp ne pašus godprātīgākos, lai iegūtu labāku vietu un pasargātu sevi no aptieku uzrašanās turpat blakus. Raidījums ziņo, ka piemēram vienu no aptieku izvietojuma kritērijiem – zāļu izgatavošanas licenci, uzņēmumi izmanto konkurentu apkarošanai. Un tas nenozīmē to, ka rezultātā pacients saņem iespējami kvalitatīvāku vai lētāku farmaceitisko aprūpi.
Pirmie aptieku izvietošanas ierobežojumi tika pieņemti 2002.gadā, bet 2011.gadā tie tika atjaunoti. Jau tobrīd Veselības ministrija atzina, ka nav sasniegts ierobežojumu cerētais mērķis – panākt aptieku atvēršanu visā Latvijas teritorijā. Taču toreiz Veselības ministrija (VM) no aptieku izvietojuma noteikumu maiņas atteicās, pamatojoties uz nozares sabiedrisko organizāciju iebildumiem. Turklāt vienlaikus ministrija atteicās no ieceres, ka aptieku īpašniekiem jābūt farmaceitiem. Un tas ļāva pa šo laiku Latvijā izvērsties lielajiem aptieku tīkliem.
"Situācija ir ļoti sarežģīta – līdz ar šo ierobežojumu noteikšanu, aptieku ķēdes ir kļuvušas daudz spēcīgākas, viņi ir pārņēmuši un pārpirkuši individuālās aptiekas, un viņas ir audzējušas muskuļus. Ir spēcīgi spēlētāji. Un, ja atvērs tirgu, viņi vēlēsies būt visur, vērs vaļā aptiekas, un no vienas puses sāksies haoss. (..) Un pārējie farmaceiti, kam nav tagad aptieku, vai viņi tur varēs ielauzties – diez vai. Bet valstij šī problēma ir jārisina," norāda jurists Edgars Zelderis.
Saskaņā ar noteikto formulu, kas pakārtota iedzīvotāju skaitam konkrētā vietā, Rīgā šobrīd drīkst būt 133 aptiekas. Tomēr faktiski te licences darbojas jau 267, kas bija izņemtas uz noteikumu pieņemšanas brīdi. Talsos formula paredz četras aptiekas, bet tur darbojas astoņas. Ne Talsos, ne jebkurā no citām Latvijas pilsētām, jaunu aptiekas licenci nevar izņemt.
VM uz konkurences ierobežojumiem un to ļaunprātīgu izmantošanu vairākkārt norādījusi Konkurences padome. "Noteiktie kritēriji – tas, ka tie ir noregulēti, tiek ļaunprātīgi izmantoti. (..) Ļaunprātīga izmantošana pēdējā laikā visbiežāk ir lielo slimnīcu un tirdzniecības centru tuvumā – ģeogrāfiski šī teritorija ir nobloķēta no konkurences. Nav nekāda konkurences spiediena," saka Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.
Ja Satversmes tiesa lems par iesnieguma pieņemšanu par labu farmaceitiem, VM sola reaģēt. "Tas virziens, kurā mēs iesim – aptieku kvalitātes celšanas virzienā. Uzlabosim iespēju iedzīvotājiem sniegt farmaceitisko aprūpi. Mēs noteikti būsim pret aptiekas kā vienkāršas zāļu pārdotavas atvēršanu," norāda veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).
Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Kitija Blumfelde atzīst, ka arī viņai gribētos pašai savu aptieku. Tomēr viņa domā, ka kritēriji ir jāsaglabā, kamēr vien nav radīti jauni. "Mēs biedrībā esam par to daudz runājuši. Mēs uzskatām, ka šie kritēriji ir jāsaglabā, bet pirms tam jāpaveic rinda citu uzlabojumu, kurus veicot, tad varētu arī atteikties, jo tie ierobežo mūsu kā farmaceitu iespējas atvērt aptiekas. Bet to nevar atbildēt ar jā vai nē," saka Blumfelde.
Taču tagad situācijas mainīšana un tirgus atvēršana būtu vēl bīstamāka – tā uzskata gan vairāku aptieku īpašnieki, gan farmaceiti. Daudzus biedē fakts, ka savi aptieku tīkli ir Latvijas lielāko lielveikalu tīklu mātes uzņēmumiem - Maximas īpašniekiem pieder Euroaptiekas, bet RIMI īpašnieki nesen iegādājās Zviedrijas lielāko aptieku ķēžu tīklu Hjarta.