Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +17 °C
Apmācies
Pirmdiena, 1. jūlijs
Rimants, Imants, Ingars, Intars

Dzīves dārdzība nepieaugs strauji, sabiedrība kļūs turīgāka

Pēc tam, kad vairākus mēnešus pēc kārtas patēriņa cenu indekss uzrādīja vēlmi palielināties, jūnijā gada inflācijas rādītājs saruka uz pusi līdz 0,6%, tādējādi atkal dienaskārtībā izvirzot jautājumu par to, vai zemas inflācijas periodam, ko Latvija izbauda jau vairāk nekā divus gadus, būs lemts turpināties, trešdien, 15.

jūlijā, lasāms laikrakstā Diena.Jautājums ir ļoti svarīgs ne tikai no ierindas iedzīvotāja skatpunkta, bet arī no valsts un korporatīvo finanšu plānošanas viedokļa, jo būtībā ir indikators tautsaimniecības attīstībai tuvākajā nākotnē, turklāt gan ar labvēlīgiem, gan ar ne tik labvēlīgiem faktoriem. Zema inflācija ir draudzīga patērētāju aktivitātes pieaugumam, taču vienlaikus tā var arī liecināt, ka kaut kur pasaulē vai tepat, Latvijā, ir procesi, kuru ietvaros naudas aprite kļūst lēnāka, kas galu galā var būt aizmetnis jaunām ekonomikas problēmām, rezultātā samazinot arī ierindas iedzīvotāja labklājības līmeni.Lai arī ekonomiskās izaugsmes temps Latvijā mazinājies, prognozes attiecībā uz Latvijas mājsaimniecības pirktspējas palielināšanos joprojām ir pozitīvas - iedzīvotāju ienākumu līmenis turpinās palielināties, uzskata SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis un skaidro, ka salīdzinoši zemas inflācijas apstākļos mājsaimniecību pirktspēja turpina uzlaboties, jo iedzīvotāju ienākumi pieaug straujāk nekā patēriņa cenas, un šī tendence turpinās arī šogad. "Visvairāk pirktspējas uzlabošanos izjūt strādājošie. Ir nozares, kur algu pieaugums ir straujāks, ir nozares, kur tas nav īpaši jūtams. Šogad vidējā neto darba samaksa varētu palielināties par 5-6%, savukārt gada vidējā inflācija sagaidāma zema - zem 1% atzīmes vai tuvu tai," spriež SEB bankas pārstāvis. Viņš stāsta, ka darba samaksas procentuālo pieaugumu ietekmē tādi faktori kā minimālās algas celšana un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšana par vienu procentpunktu līdz 23%, kas nozīmē par aptuveni 1% lielāku neto algu (procentuālais pieaugums gan atkarīgs no strādājošā ienākumiem un apgādībā esošo personu skaita). Raksturojot finansiālos ieguvumus, ekonomikas eksperts teic, ka vidējās algas saņēmējam, kuram nav apgādībā esošu personu, IIN samazinājums nozīmē gada ienākumu pieaugumu par 72 eiro. Šogad palielināti arī dažādi pabalsti, piemēram, ģimenes pabalsts tām ģimenēm, kurās ir vairāk nekā tikai viens bērns. Pensionāru pirktspēja arī ir nedaudz uzlabojusies (procentuāli gan mazāk nekā strādājošajiem), jo 2014.gada rudenī tika veikta pensiju indeksācija un lielāks ieguvums ir nelielo pensiju saņēmējiem, turklāt arī šogad rudenī ir plānota pensiju indeksācija.Tādējādi no ekonomikas ekspertu teiktā izriet, ka gadījumā, ja viss notiek saskaņā ar patlaban prognozējamajiem ekonomiskajiem procesiem, dzīves dārdzība pieaugs lēni, turklāt ņemot vērā tautsaimniecības izaugsmi un iedzīvotāju ienākumu pakāpenisku palielināšanos, sabiedrība, lai arī lēni, tomēr kļūs nedaudz turīgāka nekā līdz šim.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 15.jūlija, numurā!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas