Ziņojumā teikts, ka nepieciešamais finansējums pasākumam E-muita (2.kārta) 2020.gadam 1 566 749 eiro apmērā un turpmāk ik gadu 300 000 eiro apmērā tiks nodrošināts FM budžeta programmas "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" ietvaros, tajā skaitā 2020.gadam 908 219 eiro apmērā prioritārajam pasākumam "Nodokļu informācijas pakalpojumu modernizācija (t.sk. ar MAIS izveidošanu un funkcionalitātes nodrošināšanu)" piešķirto līdzekļu ietvaros.
Par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2021.-2025.gadam 9 073 638 eiro apmērā pasākuma E-muita (2.kārta) ieviešanai un 2021.gadam 908 219 eiro apmērā izmaiņu veikšanai muitas informācijas sistēmās saistībā ar Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmu (MAIS) valdība nolēma lemt Ministru kabinetā turpmāko gadu un vidēja termiņa valsts budžeta likumprojektu sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
FM informatīvajā ziņojumā teikts, ka Muitas savienība ir viens no Eiropas Savienības (ES) pamatbalstiem, un muitas informācijas sistēmu izstrāde un integrēšana kopējās ES sistēmās ir viens no pamatnosacījumiem, Latvijai iestājoties ES.
Savienības muitas kodekss (SMK) paredz, ka visa informācijas apmaiņa starp muitas dienestiem un starp uzņēmējiem un muitas dienestiem, kā arī šādas informācijas glabāšana jāveic, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes, un informācijas un saziņas sistēmām jāpiedāvā vienādas iespējas uzņēmējiem visās dalībvalstīs.
Eiropas Komisijai (EK) un ES dalībvalstīm pakāpeniski līdz 2025.gadam jāizstrādā jaunas un jāpilnveido esošās dalībvalstu elektroniskās sistēmas, kas nodrošinās datu apmaiņu starp muitas iestādēm un komersantiem visā ES.
Laikā no 2017.gada 25.aprīļa līdz 2020.gada 24.aprīlim VID tika īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētais projekts E-muita (1.kārta) ar finansējumu 4 500 000 eiro. Projekta laikā tika īstenota daļa no SMK prasībām, tai skaitā pielāgotas nacionālās sistēmas, izveidotas vairākas sasaistes ar EK centrālajām sistēmām, kā arī papildus tam automatizēti vairāki muitas procesi un izstrādāti jauni e-pakalpojumi.
Lai ieviestu atlikušos SMK projektus, VID nepieciešams turpināt uzsākto virzību uz digitālu (bezpapīra) muitas vides ieviešanu, attiecīgi izstrādājot, pilnveidojot un papildinot nacionālo muitas informācijas sistēmu funkcionalitātes, teikts FM informatīvajā ziņojumā.
Lai varētu turpināt SMK prasību ieviešanu un iekļautos ES normatīvajos aktos noteiktajos informācijas sistēmu izstrādes un ieviešanas termiņos, ņemot vērā to, ka jāparedz arī pietiekams laiks uzņēmējiem savu informācijas sistēmu pielāgošanai, nepieciešams īstenot "E-muitas" projekta otro kārtu.
Projekta otrās kārtas īstenošanai, pēc provizoriskiem aprēķiniem, nepieciešams finansējums 12 140 387 eiro apmērā laika posmā no 2020.gada līdz 2025.gadam, tas ir, 2020.gadam - 1 566 749 eiro, 2021.gadam - 2 618 133 eiro, 2022.gadam - 3 310 459 eiro, 2023.gadam - 2 183 910 eiro, 2024.gadam - 1 310 430 eiro, 2025.gadam - 1 150 706 eiro.
Ņemot vērā to, ka Latvijas muitas sistēmas ir integrētas kopējā ES sistēmā un ir pamatrīks ar eksportu, importu un tranzītu saistīto formalitāšu elektroniskai apstrādei, kā arī drošības, drošuma un fiskālo risku izvērtēšanai, sistēmu pilnveidošana un attīstība ir būtisks nosacījums Latvijas ārējās tirdzniecības nodrošināšanai. Ja Latvija nespēs nodrošināt muitas sistēmu darbību atbilstoši ES prasībām, tā nespēs turpināt sniegt pakalpojumus vienotajā ES muitas savienībā, kā rezultātā Latvijas uzņēmēji saskarsies ar būtiskiem laika un finanšu zaudējumiem un būs spiesti pārorientēt savu biznesu uz kaimiņvalstīm, radot zaudējumus Latvijas ekonomikai, teikts ziņojumā.
Latvijai būs liegta iespēja ievest kravas no trešajām valstīm cauri Latvijas robežai, ja netiks ieviesta jaunā sistēma attiecībā uz drošības pasākumiem, jo nenodrošinot drošības riska kontroli, netiek dota atļauja preces ielaist ES. Lai nodrošinātu maksimāli drošu preču kustību pāri ES robežai un izslēgtu terorisma apdraudējumu Eiropas valstu iedzīvotājiem, ES šis pasākums ir izvirzīts kā prioritārs.
Ja līdz 2023.gadam Latvijas muitas sistēmas (eksports, tranzīts) neatbildīs jaunajām prasībām, tās vairs nebūs iespējams savietot ar pārējo ES dalībvalstu sistēmām, kā rezultātā Latvija tiks atslēgta no ES kopējās sistēmas, tas ir, nebūs iespējams turpināt elektronisko datu apmaiņu ar ES dalībvalstīm un citām konvencijas par kopīgo tranzītu līgumslēdzēju pušu valstīm. FM norāda, ka šāda situācija radīs būtiskas problēmas un zaudējumus gan Latvijas uzņēmējiem, gan valstij, jo tiks paralizēta eksporta un tranzīta nozare, tostarp uzņēmēji, kas darbojas sadarbībā ar partneriem citās ES dalībvalstīs.
Neveicot VID informācijas sistēmu pilnveidošanu, Latvijas uzņēmēji nevarēs izmantot SMK paredzētās priekšrocības un vienkāršojumus, tā rezultātā tiks negatīvi ietekmēta Latvijas uzņēmēju konkurētspēja ES tirgū.
Lai mazinātu iespējamās sekas, FM 2020.gadā piedāvā novirzīt 1 566 749 eiro pasākuma E-muita (2.kārta) izdevumu apmaksai no VID piešķirtajiem finanšu līdzekļiem prioritārā pasākuma "Nodokļu informācijas pakalpojumu modernizācija (t.sk. ar MAIS izveidošanu un funkcionalitātes nodrošināšanu)" īstenošanai un plānotajiem finanšu līdzekļiem Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) darbināšanai un izmaiņu izstrādei EMDAS saistībā ar grozījumiem normatīvajos aktos..
Polikarps Mērnieks