Eksperti uzskata, ka no šīm tendencēm nav iespējams izvairīties, tāpēc katrai valstij jādomā, ka dažādi IT risinājumi var sniegt būtisku ieguldījumu veselības aprūpes jomā. Latvijas gan pagaidām vēl nav to valstu vidū, kas šajā jomā izceļas.
Kaimiņi priekšā
Šobrīd Eiropā notiek pāreja no tradicionālās veselības aprūpes sistēmas, kur uzsvars ir uz mediķu iesaisti, uz tādu, kur pakalpojumi ir fokusēti uz pacientu, dodot viņam vajadzīgos instrumentus un iespējas vairāk iesaistīties savas veselības uzturēšanā, Dienai stāsta Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālā biroja E-veselības un inovāciju nodaļas vadītājs Kleitons Hamiltons. Tieši tāpēc strauji pieaug arī dažādu IT risinājumu loma šajā jomā. Pēc eksperta teiktā, Eiropas Savienības valstis šobrīd ir visgatavākās pasaulē ieviest e-veselības risinājumus. Jau šobrīd dalībvalstīm ir izstrādātas labas e-veselības stratēģijas, kas iekļauj arī tā saukto m-veselību jeb mobilās lietotnes. Tās pacientam ļauj pašam piekļūt saviem datiem, vienkopus redzēt veiktos izmeklējumus, sekot līdzi ārstēšanas procesam, kā arī īstenot dažādas veselības veicināšanas aktivitātes.
Lai gan Hamiltons uzteic arī Latvijas virzību uz e-veselības sistēmas ieviešanu, kā līderus Eiropā viņš min Igauniju, Skandināvijas valstis un Lielbritāniju. Igaunijā e-veselība ieviesta jau pirms laba laika, kā arī mobilās lietotnes ir joma, kur mūsu kaimiņiem ir ļoti labi panākumi. Līdz ar to arī pacientiem ir iespēja vairāk iesaistīties savā veselības aprūpē. Taču citas valstis straujiem soļiem sekojot šiem piemēriem - turpmākajos piecos gados e-veselība un m-veselība attīstīsies ļoti strauji, prognozē Hamiltons.
Latvijā vēl tikai būs
Kamēr mūsu kaimiņvalsti Igauniju min kā vienu no labākajiem piemēriem Eiropā, Latvijā šobrīd var minēt vienīgi pāris lietotņu veselības aprūpes jomā. Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) kā veiksmes stāstu uzsver mobilo lietotni HealthPoint, kas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķiem palīdz noteikt zvanītāja atrašanās vietu. Un, kā Dienai norāda NMPD pārstāve Ilze Bukša, lietotne lejupielādēta gandrīz 10 000 mobilo ierīču. Tomēr, cik daudzi to arī izmanto, zināt nevar.
Tikmēr runāt par lieliem IT risinājumiem vēl ir pāragri. Latvija tikai gatavojas gada beigās sākt ieviest e-veselības sistēmu, un jau iepriekš izskanējušas bažas, ka projekts var izgāzties līdzīgi kā bēdīgi slavenās Skolas.lv. Te gan apjomi ir vērienīgāki, jo e-veselība ir lielākais IT projekts, kuru Latvija cenšas ieviest, un, iespējams, tāpēc neiet tik viegli, kā tas sākumā šķitis, Dienai norāda Nacionālā veselības dienesta vadītāja Daina Mūrmane-Umbraško. Tomēr, lai gan uzreiz visus e-veselības risinājumus ieviest neizdosies, patlaban nepastāvot risks, ka projekts izgāzīsies.
Pirmās izmaiņas, ko iedzīvotāji varētu just, plānotas no nākamā gada. Patlaban dienests strādā pie tā, lai vispirms varētu sākt darboties elektroniskās darba nespējas lapas, e-receptes, pacientu portāls un visu radioloģisko izmeklējumu datubāze. Ar laiku sistēmā tiks pievienotas jaunas funkcijas un iespējas.
Šobrīd nav pilnīgas pārliecības, ka viss ieplānotais arī veiksmīgi strādās. Mūrmane-Umbraško atzīmē, ka nav zināms, kā, piemēram, strādās pacientu portāls, kad tas būs pieejams vienlaicīgi ļoti lielam cilvēku skaitam. Tāpat problēmas varētu rasties ārstniecības iestādēm ar savu sistēmu pievienošanu e-veselības sistēmai. Respektīvi, tām jau šobrīd būtu jāveic izmaiņas, lai viss noritētu veiksmīgi, īpaši domājot par datu drošību. Taču nenoliedzami tas nozīmē papildu izdevumus.
sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā