Šādi var raksturot situāciju, kāda patlaban ir vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas (e-veselības) projekta īstenošanā. Projekta attīstībā ieguldīti pāri par 14 miljoniem eiro, no kuriem lauvas tiesa ņemta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), otrdien lasāms avīzē Diena.
Medicīnā, īpaši lielajās slimnīcās un veselības centros, informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumus izmanto plaši. Piemēram, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca (TOS) lieto piecas galvenās informācijas sistēmas (IS), Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca - desmit, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā ir 14 IS. Īpaša vieta medicīnas iestādēs izmantoto informācijas sistēmu vidū ir uzņēmuma Meditec izstrādātajai biznesa vadības sistēmai Ārsta birojs, kas izteikti dominē savā jomā un kam teju nav īstu konkurentu slimnīcās.
Kāpēc veselības iestādēs sekmīgi, veicinot mediķu darba efektivitāti, strādā daudzas lokālas IS, bet ar plašu vērienu īstenotais ilgtermiņa megaprojekts "nobrucis"? Īsu, šķiet, ļoti trāpīgu atbildi Dienai dod TOS Informācijas tehnoloģiju (IT) nodaļas vadītājs Kaspars Smilga - tas tāpēc, ka lokālās sistēmas radītas konkrētai biznesa vajadzībai un par to uzturēšanu maksā klients. Pašsaprotami, ka klients arī kontrolē kvalitāti.
Jāatgādina, ka Latvijā īstenojamās e-veselības elektroniskās informācijas sistēmas pirmsākumi meklējami vairāk nekā desmit gadu tālā pagātnē, kad 2005. gada 18. augustā Ministru kabinets apstiprinātāja pamatnostādnes E-veselība Latvijā. Projekta praktiskā īstenošana aizsākās 2007. gadā.
Valsts līmenī par to atbildīgās iestādes ir Nacionālais veselības dienests, kurš pārzina ERAF līdzfinansētu projektu realizāciju e-veselības jomā, un Veselības ministrija, kura uzrauga e-veselības ieviešanas procesu, IT nozares projekta īstenošanā iesaistītas vairākas Latvijas IT kompānijas - Lattelecom Technology, ABC Software, Datorzinību centrs, In-volv Latvia, TCon, OptiCom.
Tehnoloģisko risinājumu veido piecas lielas informācijas sistēmas - e-veselības integrācijas platforma (IP), Elektroniskā veselības karte (EVK), e-pieraksti un e-recepte un e-veselības portāls. IT speciālistiem liekas dīvaini, ka viena risinājuma datubāzi izstrādā viena firma, bet lietotājam paredzētos risinājumus - cita.
Pērn projektu auditēja gan PricewaterhouseCooper (PwC), gan Valsts kontrole, un jau tad tika secināts, ka problēmu ir daudz un nekas laikā strādāt nesāks. Audita laikā neviens risinājums pilnībā nebija ieviests, un PwC konstatēja 20 riskus, no kuriem pieci tika atzīmēti kā pirmās kategorijas riski ar lielu iestāšanās varbūtību un lielu ietekmi uz e-veselības risinājumu darbību, ieviešanas termiņiem vai budžetu.
Projekts izgāzies, tāpēc ka nekas no solītā nedarbojas. Vēl vairāk - pārstājis darboties pat tas, kas jau bija palaists (veselības nozares e-pakalpojumi portālā Latvija.lv), konstatē TOS IT nodaļas vadītājs Kaspars Smilga, kurš vainu saskata tajā, ka projektu ievieš ierēdņi, turklāt visu uzreiz. Tas ir diezgan populārs, bet ne vienīgais skatījums.
Visu rakstu un IT speciālistu viedokļus par e-veselība sistēmas ieviešanu lasiet otrdienas, 8.marta, avīzē Diena!