Iesniedzējs lūdza Tiesu atlīdzināt viņam nodarīto morālo kaitējumu 30 000 eiro apmērā. Tiesa iesniedzēja prasību par morālā kaitējuma atlīdzību lielākajā daļā noraidīja, kompensācijā piešķirot 6 000 eiro.
Iesniedzējs ar pieteikumu Tiesā bija vērsies 2003.gada 17.jūnijā, sūdzoties par cilvēka cieņu pazemojošiem apstākļiem Saldus rajona policijas pārvaldes īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, kurā viņš periodiski bija uzturējies kopā astoņas reizes, periodiem ilgstot no 7 dienām līdz 22 dienām. Iesniedzējs apgalvoja, ka personu turēšanas apstākļi izolatorā bija pazemojoši: gultas vieta uz cietas pamatnes, matracis netika izsniegts, zema līmeņa sanitārie apstākļi, uz iesniedzēja ķermeņa pēc atgriešanās Liepājas cietumā tika konstatētas blusas un utis, netika izsniegts personiskās higiēnas līdzeklis – zobu pasta, visu diennakti kamerā dega gaisma, ēdiens bija nepietiekošā daudzumā vai atdzisis.
Tiesa atbalstīja valdības izvirzīto argumentu, ka attiecībā uz pirmajiem diviem iesniedzēja uzturēšanā izolatorā posmiem sūdzība ir noraidāma, jo iesniedzējs nav ievērojis Konvencijā noteiktu sešu mēnešu termiņu sūdzības iesniegšanai. Tiesa norādīja, ka pēc katras uzturēšanas reizes Saldus izolatorā iesniedzējs atgriezās Liepājas cietumā, kurā uzturēšanās apstākļi bija labāki, tādēļ sūdzības iesniegšanas termiņš par katru uzturēšanās posmu Saldus izolatorā Konvencijas 35.panta izpratnē ir jāaprēķina atsevišķi. Tādēļ Tiesa uzskatīja, ka sūdzība ir pieņemama tālākai izskatīšanai tikai attiecībā uz sešiem periodiem, kurus iesniedzējs bija pavadījis Saldus izolatorā 2002.gada nogalē un 2003.gada pirmajā pusē.
Vērtējot iesniedzēja sūdzību pēc būtības, Tiesa norādīja, ka iesniedzēja sūdzībā minētie apstākļi sakrīt arī ar Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komitejas secinājumiem par apstākļiem citos policijas īslaicīgās aizturēšanas izolatoros Latvijā minētajā laika posmā, kā arī atsaucās uz saviem nolēmumiem par līdzīgām sūdzībām no Latvijas (,,Kadiķis pret Latviju’’ un ,,Ņikitenko pret Latviju’’). Turklāt Tiesa atzina, ka iesniedzēja apgalvojumi par sliktajiem uzturēšanās apstākļiem sakrita arī ar citu Liepājā ieslodzīto personu liecībām par to, ka iesniedzējs no Saldus parasti atgriezās ar zilumiem uz sāniem, viņam bija utis un blusas. Tādēļ Tiesa secināja, ka apstākļi Saldus izolatorā pārsniedza minimālo ciešanu līmeni, un konstatēja Konvencijas 3.panta pārkāpumu.
Saskaņā ar Konvencijas 43.pantu trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas pusēm ir tiesības lūgt, lai lieta tiktu nodota izskatīšanai Tiesas Lielajā palātā 17 tiesnešu sastāvā. Šādā gadījumā lūgumu vispirms izskatīs piecu Tiesas Lielās palātas tiesnešu kolēģijā, kas lems par to, vai lieta skar būtiskus Konvencijas vai tās protokolu interpretācijas jautājumus, vai arī tā skar svarīgu jautājumu, kam ir vispārēja nozīme, lai to izskatītu Tiesas Lielajā palātā. Kolēģija var pieņemt lietu izskatīšanai Lielajā palātā vai arī to noraidīt.
2000.gada 13.novembrī Kuldīgas rajona policijas pārvaldē ierosināja krimināllietu par divu noslepkavotu vīriešu atrašanu Nītaurē. Tajā pašā dienā iesniedzējs tika aizturēts un ievietots Kuldīgas rajona policijas pārvaldes (Kuldīgas RPP) īslaicīgās aizturēšanas izolatorā. 2000.gada 16.novembrī iesniedzējam tika piemērots apcietinājums, kas vairākas reizes tika pagarināts.
Izziņas gaitā tika noskaidrots, ka iesniedzējs 2000.gada 23.oktobrī bija pielietojis vardarbību pret mazgadīgu personu, atņēmis tai naudu, kā rezultātā Kuldīgas RPP bija ierosināta krimināllieta. Līdz ar to 2000.gada 5.decembrī Kuldīgas RPP nolēma pievienot 2000.gada 13.novembrī ierosinātajai krimināllietai 2005.gada 23.oktobrī ierosināto krimināllietu.
2000.gada 12.decembrī iesniedzējs tika saukts pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 118.panta 1. un 2.punktā (slepkavība sevišķi pastiprinošos apstākļos), 175.panta 3.daļā (zādzība) un 176.panta 1.daļā izdarīšanu (laupīšana).
2001.gada 24.septembrī Kurzemes apgabaltiesa notiesāja iesniedzēju par slepkavības izdarīšanu sevišķi pastiprinošos apstākļos, zādzības ar ielaušanos un laupīšanas izdarīšanu un piesprieda viņam sodu – brīvības atņemšanu uz 15 gadiem. Iesniedzējs iesniedza apelācijas sūdzību.
2002.gada 29.janvārī Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta atcēla Kurzemes apgabaltiesas notiesājošo spriedumu daļā par slepkavības izdarīšanu sevišķi pastiprinošos apstākļos un nodeva krimināllietu papildus izmeklēšanai. Pārējās notiesājošā sprieduma daļās 2001.gada 24.septembra Kurzemes apgabaltiesas spriedums netika grozīts.
2003.gada 9.jūnijā Kurzemes apgabaltiesa notiesāja iesniedzēju par slepkavības izdarīšanu sevišķi pastiprinātos apstākļos un piesprieda iesniedzējam 13 gadu cietumsodu.
2003.gada 18.jūnijā iesniedzēja aizstāvis iesniedza Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātai apelācijas sūdzību, kas 2003.gada 3.novembrī tika noraidīta.
2003.gada 8.decembrī iesniedzējs iesniedza kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senāta krimināllietu departamentam. 2004.gada 13.jūnijā Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments noraidīja iesniedzēja kasācijas sūdzību.