26 eiro - tik daudz jums jāmaksā par biļetēm, igauņu māmiņai ar diviem bērniem saka Tartu zinātnes centra AHHAA biļešu pārdevēja. «Cik tas būtu kronās?» pārjautā biļešu pircēja. «Apmēram 407 kronas, bet mēs jau pusotru gadu vairs kronas nepieņemam,» ar smaidu atbild pārdevēja.
«Zinu,» rezignēti nosaka igauniete un samaksā prasīto summu eiro. «Vidējās un vecākās paaudzes cilvēki bieži jautā, cik būtu jāmaksā kronās, nevar pierast pie eiro,» skaidro AHHAA centra pārdevēja Olga. Tāpēc Tartu kafejnīcā vēl ieraugāmas cenas gan igauņu kronās, gan eiro, piemēram, rakstīts: kafija maksā 1,02 eiro vai 16 EEK.
Iztērē vairāk naudas
Eirozonai Igaunija pievienojās 2011. gada 1. janvārī. Viens eiro tika pielīdzināts aptuveni 15,65 igauņu kronām. 2010. gada nogalē eiro ieviešanu atbalstīja vairāk nekā puse Igaunijas iedzīvotāju. (Ieceri 2014. gadā Latvijā ieviest eiro patlaban pozitīvi vērtē apmēram viena trešdaļa mūsu valsts iedzīvotāju.)
Dzīvojot 18 mēnešu kopā ar eiro, Igaunijas iedzīvotāji secinājuši, ka tagad tērē vairāk naudas. «Tā kā bijām pieraduši pie 100 un 500 kronu banknotēm, pēc eiro ieviešanas daudziem mānīgi šķita, ka pēkšņi viss kļuvis lēts! Par pārtiku nedēļai vairs nebija jāmaksā 500 kronu, bet tikai aptuveni 32 eiro. Daudzi cilvēki pirmajos mēnešos pēc eiro ieviešanas neprata saplānot savu budžetu un vienā nedēļā iztērēja mēneša ienākumus,» stāsta izglītojošā zinātnes centra AHHAA projektu vadītāja Irina.
Tomēr izdevumu pieauguma iemesls nav tikai neprasme rēķināt. Līdz ar eiro ieviešanu ievērojami dārgāka kļuvusi pārtika, īpaši olas un piena produkti, dažu produktu cena pieaugusi pat par 40%, izklāsta AHHAA pārdevēja Olga un piebilst, ka apģērbiem un apaviem cenas gan palikušas agrākajā līmenī.
Tomēr Tartu veikali un kafejnīcas par apmeklētāju trūkumu nevar sūdzēties pat pirmdienā. Pie lielveikalu kasēm redzami daudzi pircēji ar bagātīgi piekrautiem iepirkumu ratiem, bet vairākās vecpilsētas kafejnīcās pat brīvu galdiņu neatrast. Iespējams, tas gan tāpēc, ka ir Tartu Universitātes izlaidumu laiks. Universitātes absolventi, kuri tikko ieguvuši diplomu, apstiprina, ka līdz ar eiro ieviešanu iztērējot vairāk naudas. «Mani ikmēneša tēriņi pieauguši divu iemeslu dēļ - palielinājušās pārtikas cenas, un mazie skaitļi - 0,99 vai 1 eiro - pamudina tērēt vieglprātīgāk,» atklāj Airīna. Tam pilnībā piekrīt arī Martins: «Cenas kļuvušas augstākas, bet cilvēki psiholoģiski izjūt pretēju efektu. Senāk apdomāju, vai vērts izdot 15-20 kronu par tasīti kafijas, tagad vienu eiro samaksāju bez vilcināšanās, jo man šķiet, kas gan tā par naudu, tikai viens eiro!»
Zudusi Igaunijas dvēsele
Vecākajai paaudzei eiro ieviešana dzīvi padarījusi sarežģītāku, domā pensionāre Anita, kura no laukiem atbraukusi uz Tartu, lai mazmeitu apsveiktu izlaidumā. «Man no pensijas vairāk nekā iepriekš jātērē ēšanai. Pensija man ir nepilni 400 eiro. Pārtikai mēnesī aiziet vairāk nekā 100 eiro. Vēl jau par dzīvokli jāmaksā, medikamenti jāpērk. Un es nevaru pierast pie cenām, grūti aptvert, cik tad īsti kas maksā. Turklāt krona man saistās ar Igaunijas neatkarību, manā bērnībā, XX. gadsimta trīsdesmitajos gados, bija kronas. Kad Igaunija atguva neatkarību, atkal tika atjaunotas kronas. Tas bija tik skaists laiks, kad krona atgriezās apritē! Eiro ieviešana man šķiet tā kā solis uz atteikšanos no Igaunijas dvēseles.»
Iedzīvotāju vidū valdošo nostaļģiju pēc kronas uzsver arī Tartu Postimees žurnāliste Kristīna Krūse, kura stāsta, ka «gados jauni cilvēki izveidojuši īpašu kronu albumu, ievietojuši tajā dažādas Igaunijas kronu banknotes un saka: albumu noteikti parādīšot bērniem, bet daudziem pensionāriem mājās sekcijā glabājas sava kronu lādīte».
Pensionāre Anita gan piebilst, ka viņas mazdēls, kurš strādā Tallinā somiem piederošā uzņēmumā, «ir ļoti priecīgs par eiro ieviešanu Igaunijā, viņš regulāri brauc uz Helsinkiem un saka, dzīve kļuvusi vieglāka».
Ceļot tagad vienkāršāk
To, ka eiro ieviešana padara vienkāršākus gan biznesa, gan studiju, gan atpūtas ceļojumus, uzsver daudzi igauņi, kā arī norāda, ka vecā labā Eesti kroon jeb Igaunijas krona bija apgrozībā tikai viņu zemē, bet eiro - bez Igaunijas vēl 16 Eiropas valstīs - pats svarīgākais, to vidū Igaunijas kaimiņvalsts Somija, kurā strādā ne mazums igauņu. Turklāt cieša sadarbība vieno daudzus Igaunijas un Somijas uzņēmumus.
«Kad esmu Igaunijā, man šķiet - kronas laikos bija labāk, bet, kad aizbraucu uz kādu citu eirozonas valsti, šķiet - cik labi, ka arī Igaunijā ieviests eiro,» izklāsta students Karels.
Tartu iedzīvotāja Maija, kura nedēļas nogali pavadījusi Somijā, kopā ar bērniem apmeklējot zinātnes centru Heurekapie Helsinkiem, stāsta, ka par eiro ieviešanu priecājas. «Nav jātērē laiks valūtas maiņai, nav papildu izdevumu, kādi rodas, ja jāmaina valūta. Pirms dažiem gadiem, kad vēl bija kronas, Somijā atvaļinājumā visu laiku domāju, vai bērnu noskatīto suvenīru iegādei pietiks ar samainīto naudu, tagad tādu rūpju vairs nav.» Par to, kā eiro vienkāršo dzīvi, pārliecināmies arī mēs ar fotogrāfu Aivaru. Lai samaksātu par automašīnas stāvvietu Tartu vecpilsētā, labi noder eiro monētas, ko es pirms braukšanas uz Igauniju esmu paķērusi no galda atvilktnes, kur eiro, gaidot lietojumu, mētājās kopš pagājušā gada viesošanās Portugālē.
Negrib maksāt
Jāatzīst gan, notikumi tieši Portugālē, tās kaimiņvalstī Spānijā, bet it īpaši Grieķijā igauņos radījuši izjūtu, ka pieņemtais lēmums pievienoties eirozonai varētu patukšot maciņus ne tikai ar pārtikas cenu kāpumu, bet ar nepieciešamību valsts budžetā atrast līdzekļus, ko novirzīt Grieķijas un perspektīvā varbūt vēl citu Dienvideiropas valstu izvilkšanai no ekonomiskajām grūtībām.
«Notikumi Grieķijā igauņiem parādījuši, ka eiro nav nekāds valsts ekonomikas stabilitātes garants. Mums jāizdara secinājumi no tā, ka Grieķija eirozonā bijusi daudz ilgāk nekā Igaunija, bet, neraugoties uz to, nonākusi finansiālās grūtībās,» saka Irina. Grieķijas faktors rada bažas daudziem Igaunijas iedzīvotājiem, un, jautāti par eiro ieviešanas radītajām problēmām, cilvēki to neizbēgami piemin. «Mums Igaunijā daudzi cilvēki dzīvo trūcīgi, īpaši laukos, būtu netaisnīgi, ja viņi kļūtu vēl trūcīgāki kādas tālas zemes, kurā nekad nav bijuši, iedzīvotāju dēļ,» uzsver pensionārs Olafs.
Ja Dienvideiropas valstis pārvarēs ekonomisko krīzi bez iedzīvotājiem jūtamas Igaunijas finansiālās līdzdalības, tad eiroeiforija atkal atgriezīsies, prognozē igauņi un piebilst, ka viņu politiķi uztur pārliecību - pievienošanās eirozonai bija pareizs lēmums.