Eirobarometrs: Latvija līdere ES aplokšņu algās

Tomēr jaunākās tendences liecina, ka nedeklarētā darba piedāvājums Latvijā strauji samazinās, savukārt Spānijā un Slovēnijā tas nedaudz pieaudzis. Nedeklarētā darba pieprasījums strauji pieaug Grieķijā, Kiprā un Maltā. Kopumā aptuveni katrs desmitais eiropietis atzīst, ka iepriekšējā gadā ir iegādājies preces vai pakalpojumus, kas saistīti ar nedeklarētu darbu, savukārt 4% atzīst, ka paši ir saņēmuši nedeklarētu samaksu par darbu. Turklāt katrs trīsdesmitais no sava darba devēja ir saņēmis daļēju samaksu skaidrā naudā (tā saucamās aplokšņu algas). 60% norāda, ka galvenais iemesls, kāpēc tie iegādājušies nedeklarētas preces vai pakalpojumus, ir zemāka cena, bet vidēji katrs piektais to dara, lai palīdzētu draugiem.Puse aptaujāto kā galvenos iemeslus nedeklarēta darba strādāšanai min labumus abām pusēm. 21% apgalvo, ka tiem ir grūtības atrast oficiālu darbu, 16% uzskata, ka nodokļu slogs ir pārāk liels, bet 15% apgalvo, ka tiem nav citu ienākumu. Sīkāka analīze par krīzes ietekmi uz nedeklarēta darba izplatību liecina, ka sakarā ar darba tirgus samazināšanos kopš 2007.gada ir palielinājies privātais nedeklarēta darba piedāvājums, savukārt saikne ar pieaugošo nabadzību ir mazāk acīm redzama. Tomēr šķiet, ka labvēlīgāku attieksmi pret "aplokšņu algām" veicina gan lielāks bezdarbs, gan pieaugošā nabadzība. Tāpat šķiet, ka nodokļu līmenis tieši neietekmē nedeklarētā darba apmēru, bet to var ietekmēt cilvēku izpratne par publiskajiem pakalpojumiem un par nodokļu ieņēmumu izlietojumu. Apsekojumā konstatēto problēmu risināšanai ir plānots aprīlī iesniegt Komisijas priekšlikumu par Eiropas platformu nedeklarēta darba novēršanai un atturēšanai no tā, kuras mērķis būs pastiprināt sadarbību starp dalībvalstīm, lai šo jautājumu risinātu efektīvāk.