Galvenais kritērijs, kas raksturo ēnu ekonomikas lielumu un tā izmaiņas, ir iekasēto nodokļu apjoms.
Loģika ir vienkārša. Ja nodokļu ieņēmumu attiecība pret ekonomikas lielumu laika gaitā nemainās, tad legālā ekonomika un ēnu ekonomika atrodas līdzsvarā. Ja iekasēto nodokļu īpatsvars aug straujāk par iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi, tad, visticamāk, ēnu ekonomika proporcionāli samazinās, bet legālās ekonomikas daļa palielinās. Ja iekasēto nodokļu īpatsvars pret IKP samazinās, tad, visticamāk, ēnu ekonomika proporcionāli palielinās, bet legālās ekonomikas daļa samazinās.
Jāatgādina, ka nodokļu apjomu fiksē Valsts kase, bet par akcīzes preču nodokļiem atbild Valsts ieņēmumu dienests (VID).
Ignorē iedzīvotāju atbildes
2014. gadā valsts pamatbudžeta ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa bija 277 miljoni eiro, un tas atbilda 1,17% no IKP, rēķinot atbilstošā gada cenās. 2023. gadā ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa bija 625 miljoni eiro, un tas atbilda 1,55% no IKP, arī rēķinot atbilstošā gada cenās.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 22. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00