Starptautiskās organizācijas BirdLife International ziņojums par putnu stāvokli pasaulē liecina, ka Eiropā un citos pasaules reģionos turpina samazināties ne tikai apdraudēto, bet arī parasto putnu sugu skaits. Dažas sugas ļoti strauji nonākušas uz iznīkšanas sliekšņa. "Putni nodrošina precīzu un vieglu veidu, kā nolasīt vides barometru. Tas liek mums skaidri saskatīt, kādu spiedienu mūsu tagadējais dzīvesveids izdara uz pasaules dabas daudzveidību," uzsver BirdLife vadītājs Maiks Rendss. "Daudzi no šiem putniem kļuvuši par atpazīstamu mūsu ikdienas sastāvdaļu. Cilvēki, kas, iespējams, nepievērš uzmanību citiem vides indikatoriem, ievēro putnu skaita samazināšanos."
Austrumeiropā labāk
BirdLife ziņojumā iekļauti dati par 124 Eiropas parasto putnu sugām, kas pētītas vairāk nekā 25 gadu garumā. Putnu pētnieki atklājuši, ka 56 no šīm sugām (45%) piedzīvojušas populācijas sarukšanu. Vislielākais posts nodarīts lauku putniem. Piemēram, parastās ūbeles (Streptopelia turtur) populācija Eiropā samazinājusies par 62%. Līdzīga tendence skārusi arī parasto dzeguzi (Cuculus canorus), kuras populācija sarukusi par 17%. Kā galvenais cēlonis lauku putnu izzušanai tiek minēta nepārdomātā lauksaimniecības politika, kuras dēļ tika degradēta apkārtējā vide. "Rietumeiropā savulaik tika veicināta intensīvā lauksaimniecība, kas izraisīja ekoloģisko katastrofu un daudzu sugu izzušanu. Piemēram, Lielbritānijā lauku zvirbulis ir ierakstīts Sarkanajā grāmatā," stāsta Latvijas Dabas fonda pārstāvis Ainārs Auniņš, kurš veicis Latvijas lauku putnu uzskaiti. Viņš secina, ka Latvijā un citās Austrumeiropas valstīs lauku putnu sugas nav piedzīvojušas tādu populācijas sarukšanu kā Rietumeiropā. "Līdz ar PSRS sabrukumu, kad zemniekiem 90.gadu sākumā nebija naudas lauksaimniecības ķīmijas iegādei, daudzas putnu sugas sāka strauji atkopties, piemēram, laukirbe," stāsta ornitologs A.Auniņš. Arī starptautiski pētījumi rāda, ka jaunajās Eiropas Savienības valstīs putnu stāvoklis ir labāks nekā vecās Eiropas valstīs. Taču pēdējos gados šīs atšķirības sākušas mazināties. "Eiropas Savienība sākusi reformēt savu lauku politiku, lai padarītu to videi draudzīgāku. Taču pie mums zemkopības nozarē daži aicina veicināt intensīvo lauksaimniecību, kas faktiski nozīmētu uzkāpšanu uz Rietumeiropas grābekļa," spriež A.Auniņš.
Arī ornitologs Māris Strazds nenoliedz, ka dažām Latvijas putnu sugām, kas līdz šim bijušas plaši izplatītas, nākotnē draud izzušana. Jāņem vērā, ka plašāk izplatītās sugas ir grūtāk uzskaitīt un sarežģītāk ir pamanīt nelabvēlīgas izmaiņas šo putnu populācijā. "Ja mums ir trīs zaļās vārnas un divas no tām pēkšņi pazustu, visi to pamanītu. Ar parastām sugām ir sarežģītāk — piemēram, žubīti, visparastāko Latvijas putnu. Mēs varētu zaudēt 60% populācijas, bet reti kurš to ievērotu," uzskata M.Strazds.
BirdLife dati liecina, ka kopš 1500.gada pasaulē izzudušas 153 putnu sugas. Pašlaik par apdraudētām tiek uzskatītas 1226 sugas jeb katra astotā putnu suga pasaulē. Atsevišķās grupās stāvoklis ir vēl postošāks, piemēram, iznīkšana draud 19 no 22 albatrosu sugām. Bieži vien lielu kaitējumu nodara vides piesārņojums.
Gājputnu problēmas
Putnu dzīves vidi apdraud lauksaimniecības paplašināšanās, ķimikāliju
lietošana, mežu izciršana, kā arī dabisko mežu aizstāšana ar
vienveidīgām koku audzēm. BirdLife vadītājs M.Rendss prognozē, ka
ilgtermiņā par lielāko draudu varētu kļūt cilvēku darbības izraisītās
klimata pārmaiņas. Zinātnieki jau ievērojuši, ka grūtībās nonākušas
daudzas gājputnu sugas, kas ceļo no viena reģiona uz otru. "Eiropas
mērogā ir problēmas ar gājputnu sugām, kas ziemo Āfrikā aiz Sahāras.
Latvijā tas attiecas uz lielāko daļu dziedātājputnu sugu, piemēram,
lakstīgalām, vālodzēm, ķauķiem," stāsta ornitologs M.Strazds.
Ar dažādām briesmām gājputniem jārēķinās visos ceļojuma posmos. "Putnus, kas cietuši no intensīvās lauksaimniecības Eiropā, apdraud arī medības Tuvo Austrumu reģionā vai tuksnešu paplašināšanās Āfrikā, kur tie mēģina pārziemot. Tādas gājputnu sugas kā tītiņš, akmeņčakstīte, grīšļu ķauķis vai rietumu lakstīgala klusām izzūd," secina M.Rendss. Pēc ornitologa A.Auniņa domām, problēmas gājputnu ziemošanas vietās nozīmē, ka pie mums atgriezīsies mazāk gājputnu. Taču globālās sasilšanas ietekmē no dienvidiem varētu parādīties jaunas sugas, kas agrāk tik tālu uz ziemeļiem nelidoja. "Piemēram, lielais baltais gārnis. Agrāk tas Latvijā bija ļoti reti sastopams, bet tagad iespējams saskaitīt jau vairāk nekā 100 šo putnu," stāsta A.Auniņš.