Tādu vērtējumu no Eiropas līderiem saņēmusi premjere Laimdota Straujuma (Vienotība). Viņa Dienai atzina, ka ir satraukums kā pirms ikviena atbildīga darba, taču tā arī esot lielā iespēja Latvijai, kura būs daudz pamanāmāka ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē.
Prezidentūra ir viens no būtiskākajiem politiskajiem notikumiem Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas, kas dodot iespēju veidot ES darba kārtību, kā arī veicināt Latvijas atpazīstamību un pilnveidot valsts pārvaldes profesionalitāti. Tie ir ieguvumi, kurus valsts varēs baudīt arī pēc šī pusgada. Tiesa, nākamā gada pirmajā pusē var mazināties valdības iespējas īstenot reformas, kuras būs jāatliek uz vēlāku laiku, jo ministriju augstākā vadība un arī ierēdņi būs nodarbināti ar pienākumiem prezidentūrā. Tā būs īpaša arī ar to, ka notiek laikā, kad ne tikai Latvijā ir jauna Saeima un jauna valdība, bet arī Eiropas Parlaments (EP) ir tikko sācis strādāt un mainījusies Eiropas institūciju vadība. "Viss ir jauns, un arī plāni ir ambiciozi. Arī šis fons ir būtisks," Dienai sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība).
Uzsver Investīciju plānu
Prezidentūras prioritātes ir konkurētspējīga Eiropa, digitālā Eiropa, iesaistīta Eiropa. Ārlietu ministrs un premjere par būtiskāko uzdevumu nosauca Investīciju plāna iekustināšanu. Novembrī Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers iepazīstināja EP ar jauno Investīciju piesaistes plānu, kura mērķis ir veicināt ekonomisko izaugsmi, lai stiprinātu ES konkurētspēju globālā mērogā. Ar Eiropas Investīciju bankas starpniecību plānots piesaistīt 315 miljardu eiro. Latvijas prezidentūras laikā ir jāsagatavo normatīvie dokumenti šī plāna iedzīvināšanai. "Tas nebūs viegli, jo katrai no 28 valstīm ir savas intereses. Taču, ja tas izdosies, un tam ir jāizdodas, tas būs ļoti pozitīvi," uzsvēra Straujuma.
Premjere ir gandarīta arī par EK viceprezidenta, digitālā vienotā tirgus komisāra Andrusa Ansipa teikto vizītes laikā Latvijā par EK apņemšanos sagatavot vienotā digitālā tirgus stratēģiju. To varētu iekļaut arī nākamā gada jūnijā Rīgā paredzētās Digitālās asamblejas darba kārtībā. "Rīgā ieradīsies ap 700 digitālās jomas speciālistu ne tikai no Eiropas, bet visas pasaules. Mums ir ko viņiem parādīt, un man ir prieks, ka viņi redzēs Latviju," teica premjere. Prezidentūrā plānots aktualizēt arī Enerģētikas Savienības koncepta izveidi, kas ir svarīgi, lai mazinātu enerģētisko atkarību.
Par to, ka prezidentūra sākusies, liecina arī tas, ka ministri jau sāk pārņemt lietas no Itālijas, kas tagad ir prezidējošā valsts. Jau decembrī Valsts policijas apsardze savā pārraudzībā daļēji pārņem vairākas telpas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kas būs prezidentūras mājvieta un kur notiks daudzi pasākumi. Vairāki no tiem būs augsta līmeņa politiskie notikumi, no kuriem kā pirmais nosaukts Austrumu partnerības samits, kā arī Āzijas un Eiropas valstu izglītības ministru tikšanās.
Latvijas iedzīvotāji prezidentūru vispirms izjutīs Rīgā, kuru apmeklēs ievērojami vairāk viesu. Uz apmērām 200 sanāksmēm ieradīsies ap 25 000 delegātu. Premjeres preses sekretāre Aiva Rozenberga informēja, ka prezidentūra ir arī iespēja turpināt projektus, kas uzsākti šogad, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, un tiek solīts, ka prezidentūras gaisotni varēšot izbaudīt ikviens valsts iedzīvotājs. Arī šī nozīmīgā notikuma atklāšanas koncertu no Latvijas Nacionālās operas janvāra sākumā varēs vērot televīzijā un klausīties radio tiešraidē.
Valdība nekritīšot
Vissliktākais, kas var notikt, ir iekšpolitiskā nestabilitāte, kādu savas prezidentūras laikā 2009. gadā piedzīvoja Čehija, kur krita valdība, atceras Rinkēvičs, norādot, ka "tas neatstāja labu iespaidu ne uz valsti, ne uz Eiropas Savienību". Taču ministrs nesaredz tādus riskus Latvijā, jo visi koalīcijas partneri izturoties atbildīgi pret šo pienākumu. To uzsvēra arī Straujuma. Kad viņai pēc vēlēšanām vaicāja par gatavību vadīt valdību četrus gadus, premjere sāka minstināties. Vienotības partneri no Zaļo un Zemnieku savienības uz šo niansi reaģēja un neslēpa, ka gatavo premjera amatam ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu, ja nu kaut kas mainās. Tiesa, Vienotības līdere Solvita Āboltiņa ir likusi saprast, ka tādā gadījumā Vienotība gan paturētu tiesības deleģēt nākamo premjera kandidātu, kas tiklab varētu būt gan viņa pati, gan bijušais Eiropas komisārs Andris Piebalgs vai finanšu ministrs Jānis Reirs.
Taču, ja Latvijai izdodas godam aizvadīt prezidentūru, nebūtu viegli paskaidrot sabiedrībai, cik lietderīgi ir pēc tam mainīt valdību. Ikviena ministra tālruņu katalogs būs paplašinājies ar Eiropas kolēģu numuriem, un arī šie kontakti ir kapitāls, kas noderēs nākotnē, atgādina ārlietu ministrs. "Mazajām valstīm tā ir liela slodze. Taču praktiski prezidentūra ir nenovērtējama pieredze, ko pēc tās var izmantot nacionālā līmenī," norādīja Rinkēvičs. Tāpat prezidentūra ir pašas Straujumas iespēja nostiprināt autoritāti ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Straujuma gan atzīst, ka jau tagad viņai ir labi personiskie kontakti ar visiem citu valstu kolēģiem, viņa ir pazīstama arī ar Eiropas līderiem un komisāriem. "Nekas jauns man personīgi tas nav. Es tur jūtos labi," piebilda premjere.
sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā