Pagājušā gada augustā, septembrī un oktobrī Latvija piedzīvoja spēcīgas lietavas, kas īpašu postu nodarīja Latgalē. Plūdi izpostīja ražu un radīja plašus postījumus ūdenstecēm, drenāžas sistēmai, ar to saistītajām ūdens attīrīšanas iekārtām, kā arī ceļiem un dzelzceļam.
Līdzekļi paredzēti svarīgākās infrastruktūras atjaunošanai, ārkārtas pasākumu un attīrīšanas darbību izmaksu segšanai. Paredzams, ka piešķirtais atbalsts būs pieejams vēl pirms gada beigām un jāizlieto 18 mēnešu laikā.
"Esmu ļoti gandarīta, ka esam sadzirdēti un ir izdevies panākt tik nozīmīgu atbalstu. Nu jau arī pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis ir labi informētas, ka pērnā gada plūdos Latvija ir cietusi ievērojamus zaudējumus, kuru aprēķini sastāda līdz pat 380 miljoniem eiro, kas mums ir ārkārtīgi daudz. Tas ir gandrīz divreiz vairāk par pieteikšanās minimuma griestiem. Visi aprēķinātie zaudējumi ietver gan bojājumus infrastruktūrai, gan zaudējumus lauksaimniekiem un pašvaldībām. No ES Solidaritātes fonda mēs varam pieprasīt atbalstu tikai infrastruktūras objektu atjaunošanai. Līdz ar to piešķirtais atbalsts pārsvarā būs virzīts uz bojāto hidrotehnisko būvju, meliorācijas sistēmu, piemēram, Lubānas dambja un ceļu infrastruktūras atjaunošanu," izteikusies ziņojuma par plūdu sekām Latvijā autore EP deputāte Inese Vaidere.
Zemkopības ministrija norādīja, ka EP apstiprinātos 17,7 miljonus eiro ieguldīs ceļu un meliorācijas infrastruktūras atjaunošanai.
"Esmu gandarīts par Eiropas Parlamenta lēmumu sniegt finansiālo atbalstu Latvijai par ilgstošo lietavu izraisītajiem postījumiem 2017. gada vasaras nogalē un rudenī. Plūdu sekas Latgalē, Sēlijā un Vidzemē bija īpaši smagas, jo radīja lielus zaudējumus lauksaimniekiem un daudzviet izpostīja meliorācijas sistēmas un autoceļus, kā arī sagandēja citus infrastruktūras objektus lauku apvidos. Piešķirto finansējums ir ļoti nozīmīgs un mēs to ieguldīsim plūdu sabojāto ceļu un meliorācijas sistēmu atjaunošanā,” uzsvēris zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
ESSF piešķirtos 17,7 miljonus eiro Latvija ieguldīs, lai:
- nostiprinātu valsts autoceļu infrastruktūras ūdens atvades sistēmas (piemēram, apauguma novākšana ceļa grāvju tīrīšana, bojāto caurteku nomaiņa un tīrīšana);
- atjaunotu valsts nozīmes un pašvaldības meliorācijas sistēmas (piemēram, apauguma novākšana, sanešu tīrīšana, nogāžu stiprinājumu atjaunošana, bojāto drenu izteku un drenu kolektoru izteku atjaunošana);
- atjaunotu bojātās caurtekas (nomaiņa, pieskalojuma tīrīšana, galu nostiprinājumu atjaunošana, izskalojumu aizpildīšana, ceļa konstrukcijas virs caurtekas atjaunošana, bet bojātajās caurtekās – regulēšanas ierīču un mehānismu atjaunošana, kā arī slūžu pievadkanālu tīrīšana, sanešu aizturēšanas ietaises atjaunošana);
- nostiprinātu aizsargdambjus (piemēram, apauguma novākšana, iesēdumu un izskalojumu aizpildīšana, dambja un nogāžu nostiprinājumu atjaunošana, virsmas klātnes atjaunošana).
Patlaban Zemkopības ministrija gatavo informatīvo ziņojumu “Par finansiālo palīdzību Latvijai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda”, kuru paredzēts novembra beigās iesniegt izskatīšanai valdībā. Lai gan ESSF piešķirtais finansējums jāizmanto 18 mēnešu laikā no brīža, kad Eiropas Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu piešķirt visu palīdzības summu, Zemkopības ministrija plāno to izmantot pilnībā noteiktajā termiņā.
Lai saņemtu ESSF piešķirtos līdzekļus, vēl jāsagaida Eiropas Komisijas lēmums šajā jautājumā.
ESSF tika izveidots 2002. gadā, lai sniegtu palīdzību dalībvalstīm dabas katastrofu gadījumos. Līdz šim tā līdzekļi piešķirti 80 gadījumos un izmantoti dabas katastrofu - plūdu, zemestrīču, vētru, mežu ugunsgrēku - seku novēršanai 24 Eiropas valstīs. Pavisam izmaksāti vairāk nekā pieci miljardi eiro.
( papildināts ar Zemkopības ministrijas sniegto informāciju)
solon
kužis