Latvijā lielākā daļa atkritumu nonāk izgāztuvēs, kur tie tiek apglabāti, lai gan tos varētu izmantot otrreizējai pārstrādei. Latvijā 2012.gadā apglabāti 85% atkritumu, kamēr Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 34%, masu medijiem Briselē pastāstīja EK Vides ģenerāldirektorāta amatpersonas.
Patlaban aktuāls esot jautājums, vai Latvija līdz 2020.gadam sasniegs noteikto mērķi, kas paredz, ka otrreizējai pārstrādei tiek nodoti 50% no visa atkritumu apjoma. "Visticamāk, ka nē," pauda amatpersona. Tomēr EK joprojām uzskata, ka Latvijai šajā ziņā joprojām var būt labāki sasniegumi.
Latvijai jautājums par otrreizējo atkritumu pārstrādi būs jārisina, norādīja EK amatpersona. Pie šī jautājuma jau tiekot strādāts un ģenerāldirektorātā eksperti gatavo risinājumus, kā situāciju uzlabot.
Latvija jau pagājušā gada rudenī sagatavotajā pozīcijā Eiropas Komisijai pauda atbalstu atkritumu apsaimniekošanas politikas mērķu īstenošanai, taču vienlaikus atzina, ka šie mērķi noteiktajā laika periodā nav sasniedzami.
Latvija atbalsta atkritumu apsaimniekošanas politikas virzību uz aprites ekonomiku un resursu efektivitātes veicināšanu. Vienlaikus gan Latvija uzskata, ka ir jāņem vērā katras dalībvalsts situācija atkritumu apsaimniekošanas jomā. Svarīgi arī izvairīties no nesamērīga administratīvā sloga radīšanas.
Ņemot vērā situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijā, direktīvas projektā noteiktie mērķi mājsaimniecības un izlietotā iepakojuma apsaimniekošanā ir pārāk augsti un Latvijai nav sasniedzami direktīvas projektā noteiktajos termiņos. Latvijai nav pieejamas pietiekamas atkritumu dalītās savākšanas un pārstrādes jaudas, kā arī ekonomiski izdevīgas atkritumu plūsmas. Arī poligonos apglabājamo atkritumu samazināšanas mērķi Latvijai līdz 2025.gadam nav sasniedzami. Latvijai problemātiska ir arī direktīvas projektā ietvertā pārtikas atkritumu radītā daudzuma un atkritumu rašanās novēršanas mērķa izpilde, ņemot vērā arī, ka pašreiz ir neskaidra "pārtikas atkritumu" definīcija.
Grozījumi EK direktīvā paredz samazināt radušos pārtikas atkritumu daudzumu par 30%, ieviest dalītās savākšanas sistēmu bioloģiskajiem atkritumiem līdz 2025.gadam. Tiek arī noteikts, ka no 2025.gada poligonos nedrīkstēs pieņemt pārstrādājamus atkritumus, bet, sākot no 2025.gada 1.janvāra, nebīstamo atkritumu poligonos apglabātais atkritumu daudzums kalendārajā gadā nedrīkst pārsniegt 25% no iepriekšējā kalendārajā gadā radītā sadzīves atkritumu daudzuma. Dalībvalstīm jātiecas panākt, ka, sākot no 2030.gada 1.janvāra, poligonos drīkstēs apglabāt 5% no iepriekšējā gadā radīto sadzīves atkritumu daudzuma.