Viņasprāt, ja politiķi tomēr nebūtu vienojušies par kompromisu ASV parāda griestu paaugstināšanai, visticamāk, šādam rezultātam ietekme uz pasaules ekonomiku būtu vairāk emocionāla - rastos pesimisms, ko varētu novērot arī biržās.
"Protams, ir arī teiciens, ka, ja ASV nošķaudīsies, visa pasaule saaukstēsies. Tomēr fundamentālam kritumam, kāds bija bankas "Lehman Brothers" bankrota gadījumā, nevajadzētu būt, jo toreiz bija arī uzpūstais nekustamo īpašumu burbulis," teica ekonomiste, atgādinot, ka kopumā šāda situācija ASV jau ir visai ierasta un, piemēram, kopš šā gadsimta sākuma parāda griesti ir pārskatīti jau desmit reizes un nekādu būtisku pasliktinājumu nebija.
Viņa arī nedomā, ka īslaicīga ASV maksātnespēja būtiski ietekmētu Latviju, jo ar ASV tirgojamies ļoti maz - pērn eksports nepārsniedza 1,5% no kopējā apjoma. Tomēr, ja aktivitāte samazinātos Latvijas lielākajās tirdzniecības partnervalstīs, tad gan situācija varētu kļūt skaudrāka.
Striževska uzsvēra, ka principā ASV maksātspēja nemaz netika apšaubīta, tāpēc arī tirgus, ja vērtējam pēc ienesīguma likmēm, pat nereaģēja. Turklāt pat neskatoties uz politiskajām spekulācijām, ASV aizņemšanās izmaksas pēdējā laikā pat samazinājās uz negatīvo ziņu fona.
Neskatoties uz nedienām eirozonā un arī ASV, "Citadele Asset Management" neprognozē, ka tās varētu rezultēties jaunā recesijas vilnī.
"Jā, ekonomika attīstās lēnāk, nekā tika prognozēts, kas sagādā vilšanos, taču tie ir īstermiņa faktori un sagaidām, ka otrais pusgads būs izteiksmīgāks un pasaules ekonomika atkopsies nedaudz straujāk. Cits jautājums ir par attīstības valstīm, kas līdz šim vilka uz augšu arī globālo ekonomiku. Tajās redzam, ka izaugsmes tempi varētu kļūt lēnāki, bet ne ar mīnusiem," sacīja eksperte.
Viņa gan apliecināja, ka atkārtota recesijas viļņa gadījumā Latvijai kā ļoti atvērtai ekonomikai un, ņemot vērā tās pašreizējo stāvokli, būtu grūti pretoties vispārējiem satricinājumiem.
Kā ziņots, esošos parādsaistību griestus - 14,29 triljonus ASV dolāru (6,145 triljonus latu) - ASV valdība sasniedza jau 16.maijā, taču līdzekļus aktuālajiem tēriņiem sedza neplānoti lielie nodokļu ieņēmumi, kā arī izdevumu un grāmatvedības korekcijas pasākumi.
Ekonomisti un uzņēmēji iepriekš brīdināja, ka gadījumā, ja parāda griestu paaugstināšanu neizdosies panākt līdz 2.augustam, jaunu triecienu var saņemt visas pasaules ekonomika, kas joprojām turpina atlabt pēc globālā finanšu tirgus sabrukuma 2008.gadā.
Valsts parāda griesti otrdien tika paaugstināti par 400 miljardiem dolāru (198 miljardiem latu), un tie tiks palielināti atkārtoti vairākos posmos nākamo 18 mēnešu laikā.
Pēdējo reizi, kad ASV parādsaistības pārsniedza valsts IKP apjomu, bija 1947.gadā pēc Otrā pasaules kara.