Jau ziņots, ka augustā patēriņa cenas samazinājās par 0,3% pret iepriekšējo mēnesi, savukārt gada laikā cenas ir pieaugušās par 4,7%.
Ekonomiste skaidroja, ka lielāku ieguldījumu augusta deflācijai deva sezonālais pārtikas cenu kritums, jo īpaši augļiem un dārzeņiem. Lai gan pēdējo trīs nedēļu laikā pasaules pārtikas cenas ir nedaudz pakāpušās uz augšu, tomēr The Economist rēķinātais pasaules pārtikas cenu indekss šā gada septembrī bija vien par 5% augstāks, nekā augusta sākumā, tādējādi vien sasniedzot šā gada sākuma līmeni. L.Strašuna arī prognozēja, ka septembrī gaidāms dārzeņu cenu kāpums.
Ekonomiste domā, ka septembrī iedzīvotājiem nāksies piedzīvot arī nelielu degvielas cenu kāpumu. “Ilgākā perspektīvā tomēr sagaidāms, ka, pasaules izaugsmei bremzējoties, mazināsies arī pieprasījums pēc naftas un degvielas cenām nevajadzētu kāpt,” skaidroja L.Štrašuna.
Swedbank prognozēja 4,5% vidējo patēriņa cenu inflāciju 2011.gadā, savukārt nākamajā gadā tā pierims līdz aptuveni 2,4%. Šī prognoze balstīta uz pieņēmumu, ka nodokļi vairs netiks celti un izejvielu cenas pasaulē nedaudz nokritīs. Līdz ar to arvien būtiskāks noteicējs Latvijas cenu attīstībai kļūs vietēja konkurence. Uz to būtu jāpievērš uzmanība arī valdībai, jo, veicinot konkurenci, ir iespējams ne tikai bremzēt cenu kāpumu, bet arī uzlabot produktivitāti un konkurētspēju, teica bankas pārstāve.