Krimināltiesību eksperte Ilona Kronberga norāda - ja šādas normas tiešām iestrādās Krimināllikumā, tas Latvijai garantēs virkni zaudējumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), nemaz nerunājot par simtiem tūkstošu latu, kas ik gadus būtu jāizvelk no nodokļu maksātāju maciņiem augošās «mūžinieku» armijas uzturēšanai.
Saeimā diskusijas par ZZS deputāta, bijušā žurnālista Kārļa Seržanta ierosinājumiem izvērsās ļoti karstas. Kaut Juridiskā komisija tos visus bija noraidījusi, Saeimas vairākums lielāko daļu no tiem atbalstīja, «par» balsojot galvenokārt Saeimas opozīcijai un daļai VL-TB/LNNK deputātu. K. Seržants debatēs uzstāja, ka sevišķi smagus noziegumus, tas ir, slepkavības, tīšus smagus miesas bojājumus vai izvarošanu, pastrādājušie cilvēki, ja tie trešoreiz izdara noziegumu, automātiski jānotiesā uz mūžu. Viņš atsaucās uz ASV piemēru, kur šāds «trešās reizes likums» ir spēkā 26 štatos: «Tur cilvēks, kas divas reizes sodīts par vardarbīgiem noziegumiem, trešajā reizē var saņemt mūža ieslodzījumu pat par bērnam atņemtu saldējumu.»
Gan Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja, bijusī Satversmes tiesas tiesnese Ilma Čepāne, gan deputāts, krimināltiesību eksperts Andrejs Judins (abi Vienotība) pret šādu ieceri iebilda, norādot, ka tā izstrādāta nekvalitatīvi un pret to iebilduši arī pieaicinātie eksperti.
Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska Dienai norādīja, ka šie ierosinājumi ir absolūtā pretrunā ar Krimināllikuma grozījumu koncepciju un pat citiem grozījumiem, kurus šodien apstiprināja Saeima. «Faktiski mēs tā graujam savu krimināltiesību sistēmu, pasakot, ka trešajā reizē tiesa nemaz nav īsti vajadzīga, jo kādas tad ir tiesas funkcijas? Izvērtēt notikušā apstākļus un piespriest atbilstošu sodu. Otrkārt, tas nozīmē - ja cilvēku pirmoreiz tiesās par noziegumu, par kuru var piespriest arī mūža ieslodzījumu, pastāv risks, ka sākumā tiesa būs maigāka un gaidīs, kad viņš kaut ko tādu pašu izdarīs jau trešo reizi,» viņa brīdināja.
I. Kronberga uzsvēra, ka tādā veidā tiks pārkāpts cilvēktiesību princips, ka personu par vienu un to pašu noziegumu nedrīkst sodīt divreiz, jo «reizē ar soda saņemšanu par trešo pārkāpumu persona tiktu sodīta atkārtoti par diviem iepriekš izdarītajiem nodarījumiem, par kuriem tā jau sodu ir izcietusi». Viņasprāt, tas novedīs pie tiesvedības ECT, un «nav šaubu, ka jebkura prasība par dubulto sodīšanu tiks apmierināta».
Viņa norādīja, ka patlaban Latvijā ir 57 uz mūžu ieslodzītie, bet, analizējot oficiālo statistiku, redzams - ja šie grozījumi būtu bijuši spēkā jau šogad, mūža ieslodzījums automātiski būtu pienācies vēl 78 cilvēkiem. Noziegumu skaits pa gadiem strauji nemainās, turklāt, jo smagāks ieslodzījuma režīms, jo lielākas ieslodzītā uzturēšanas izmaksas. Vidējās cietumnieka uzturēšanas izmaksas ir 10,89 lati dienā, un šāds uz mūžu ieslodzīto skaita pieaugums nozīmētu vēl vismaz 300 000 latu valsts naudas viņu uzturēšanai gada laikā jeb vismaz miljonu trīs gados.
Priekšlikumus pirms likuma grozījumu trešā lasījuma var iesniegt tikai līdz otrdienai, tāpēc ir gana liela iespēja, ka tie varētu tikt iebalsoti likumā arī galīgajā lasījumā.