Minēto izvērtējumu veica pēc Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) iniciatīvas Hārvarda Biznesa skolas Stratēģijas un konkurētspējas institūta vadošais līdzstrādnieks Kristiana Ketelsa sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu tās partneriem no Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) un Ernst&Young.
"Dānijā ir pasaules vadošie eksperti nodokļu sistēmā," piektdien pētījuma prezentācijā sacīja BICEPS izpilddirektors Alfs Vanags, kurš gan atzina, ka paši dāņi par šādu rekomendāciju vismaz vēl pagaidām nav informēti.
Pētījumā secināts, ka Latvijas konkurētspēju kavē ēnu ekonomika, izglītības sistēmas zemā kvalitāte un satiksmes infrastruktūras trūkums. Tāpat pētnieki norāda, ka ilgtspējīga Latvijas izaugsme nav sagaidāma bez radikālām institucionālām reformām, likumā noteiktām politiķu un deputātu atbildībām par saviem lēmumiem un rīcību, kā arī ārvalstu ekspertu iesaistes.
Ziņojumā, kura metodoloģija balstīta uz vadošajiem starptautiskajiem pētījumiem, tiek identificēti un analizēti vairāk nekā 100 Latvijas konkurētspējas indikatori. "Lielākā daļa no tiem liecina - Latvija pastāvīgi nespēj sasniegt savu potenciālu," sacīja Ketelss. Vanags norādīja, ka "tam pamatā ir sistemātiskas politikas veidošanas problēmas, proti, politikas veidotāji prot un arī identificē pareizas politikas, taču institucionālie mehānismi to izpildei izrādās nepietiekami vai neeksistē vispār".
Kā būtiskākās institucionālās problēmas pētnieki identificē īstermiņa domāšanu, fragmentētu pieeju un neadekvātu prioritāšu izvirzīšanu. Lai to risinātu, ir nepieciešama vēlēšanu reforma, it īpaši, lai palielinātu Saeimas deputātu atbildību. Ar likumu palīdzību jārada mehānismi, kas novērstu, ka veiksmīgas politikas ieceres "nosmok politikas veidošanas sistēmā", un ievērojami jāpalielina ārvalstu ekspertu izmantošana valsts pārvaldē.
Pētnieku aprēķini liecina, ka, iznīcinot ēnu ekonomiku, produktivitātes un iekšzemes kopprodukta rādītāji pieaugtu par 21%. Milzīgais ēnu ekonomikas īpatsvars uzņēmējiem liek būt tendētiem uz īstermiņa iespēju izmantošanu iepretim ilgtermiņa investīcijām produktivitātes paaugstināšanā.
Tāpat pētnieki kā absolūtas prioritātes min arī izglītības sistēmas kvalitātes un satiksmes infrastruktūras uzlabošanu, kas būtu būtisks solis pretim Latvijas izaugsmei, taču reformu ieviešana prasīs ievērojamu laika periodu.
Izpētē secināts, ka ir jābūt politiskajai gribai izveidot pastāvīgu konkurētspējas monitoringa un novērtēšanas procesu, atvēlot tam adekvātu un stabilu finansējumu. Piecu gadu perioda konkurētspējas novērtējuma izmaksas ir aptuveni viens miljons eiro jeb 700 000 latu.
Premjers Dombrovskis solīja, ka valdība iepazīsies ar plašajiem pētījuma secinājumiem un rekomendācijām, kā arī pauda cerību, ka ar tām būs iespējams papildināt ēnu ekonomikas apkarošanas plānu. Pēc valdības vadītāja domām, pētījums būs būtisks, arī strādājot pie Nacionālā attīstības plāna. Vienlaikus viņš atzina, ka daudzas no pētnieku identificētajām prioritātēm konkurētspējas uzlabošanai jau patlaban ir valdības darba kārtībā.
Apjomīgā Latvijas konkurētspējas izvērtējuma tapšana izmaksājusi 199 000 latu bez pievienotās vērtības nodokļa.