Konferences dalībnieki diskutēja par dezinformāciju digitālajā vidē, un katrs eksperts piedāvāja savus risinājumus, lai Latvijā ierobežotu dezinformāciju un viltus ziņas.
Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juriste Ilze Ambrasa savā prezentācijā norādīja, ka dezinformācijas izplatība nākotnē paliks arvien sarežģītāka un nesīs arvien jaunus uzaicinājumus, un tā būs arvien problemātiskāka.
Tiesībsarga birojs uzskata, ka valstij pašlaik ir pieejami vairāki risinājumi dezinformācijas satura samazināšanai. Pirmkārt, tā būtu starpdisciplinārās nozaru sadarbības veicināšana, otrkārt, sabiedrības informēšanas kampaņu izveidošana par dezinformācijas satura identificēšanu. Treškārt, jāveicina sabiedrības kritiskā domāšana un medijpratība, bet ceturtkārt, jānodrošina atbalsts neatkarīgai un profesionālai žurnālistikai. Piektkārt, Tiesībsarga biroja ieskatā jāveicina ātra, efektīva un sabiedrībai ērti pieejama valsts komunikācija internetā, tai skaitā, sociālajos tīklos.
Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne prezentācijā norādīja, ka cīņā ar dezinformāciju valstij jāveic kompleksa pieeja problēmas risināšanai, taču uzmanīgi jāattiecas pret vārda brīvības ierobežošanu, jo demokrātiskā valstī vārda brīvības ierobežojums "pavēršot vārtus" vārda brīvības ierobežošanai autoritārā valstī. "Tādā gadījumā mēs vairs nevarēsim šīs valstis nosodīt," piebilda Grišāne.
Viņa norādīja, ka starp risinājumiem cīņai ar dezinformāciju ir jāveicina kopējā sadarbība Eiropas un pasaules līmenī. KM Mediju politikas nodaļas vadītāja atgādināja, ka nesen Eiropas komisija izplatīja rīcības plānu cīņai ar dezinformāciju, un viens no plāna punktiem paredz apkarot tā sauktās "klikšķu lapas" internetā, lai tās nevarētu pelnīt. Tāpat nepieciešams likvidēt neīstus sociālo tīklu kontus.
Arī KM kā vienu no risinājumiem dezinformācijas apkarošanai saredz nacionālo mediju stiprināšanu dažādās platformās. Tāpat būtiska esot stratēģiskā komunikācija no valsts puses - valstij jāstāsta par saviem pieņemtajiem lēmumiem un plānotajām reformām.
Eksperti norādīja, ka dezinformācijas apkarošanai nepieciešams arī veicināt sadarbību starp dažādiem sektoriem - valsts institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un akadēmisko vidi.
Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa savā prezentācijā norādīja, ka termins "dezinformācija" vai "viltus ziņas" Latvijas likumdošanā nemaz nepastāv, taču Valsts policija un Drošības policija savu iespēju robežās cīnās ar šo parādību. Kriminālprocesa ierosināšana gan kalpo kā galējais līmenis, taču Siliņa cer, ka pēc šovasar sāktā kriminālprocesa pret portāla uzturētāju, kurš sistemātiski izplatīja nepatiesas ziņas, izveidosies tiesu prakse šādu personu sodīšanā.
Siliņa uzskata, ka Krimināllikumā ir pietiekami izsmeļošs normu uzskaitījums, lai cīnītos ar viltus ziņām. Tajā pašā laikā viņa domā, ka likumdošanu ir nepieciešams attīstīt, lai viltus ziņu un dezinformācijas ierobežošanai varētu izmantot ne tik "smagnējus līdzekļus kā kriminālprocess".
Siliņa arī uzskata, ka Latvijā nepieciešams izveidot kontaktpunktu, kurā ikviens iedzīvotājs varētu vērsties, lai pārbaudītu, vai ziņas satur dezinformāciju. Šādam kontaktpunktam būtu sadarbība ar policiju un citu sektoru pārstāvjiem.
"Jāskatās, kā varam cīnīties administratīvā kārtā. Mums Latvijā pietrūkst maigākā veida, kā cīnīties ar šo problēmu. Turklāt vēlos atgādināt, ka krimināltiesiskās metodes šaubu gadījumā strādā par labu apsūdzētajiem, tāpēc vēršanās ar krimināltiesiskām metodēm ir jāvērtē kontekstā ar vārda brīvību," nobeigumā uzsvēra IeM parlamentārā sekretāre.
Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins savukārt savā prezentācijā norādīja, ka militārās aprindās ar terminu "dezinformācija" tiek saprasta ietekmes, psiholoģiska vai informācijas operācija. Šādas operācijas izmanto, lai potenciālā konflikta gadījumā valstu iedzīvotājiem būtu sagrauta morāle un šādā veidā izpaliktu pretošanās.
AM uzskata, ka Latvijā dezinformācijas apkarošanai ir nepieciešams tiesiskais regulējums, tāpat nepieciešams veicināt medijpratību un kritisko domāšanu. Pēdējie divi aspekti gan būšot ļoti ilgstošs process.
AM jau vairākus gadus piekopj mehānismu kā cīnīties pret dezinformāciju. Mehānisma pirmais posms paredz publiskās vides monitoringu, otrkārt, informācija tiek analizēta, bet trešais posms ir konkrētu darbību veikšana, piemēram, priekšlaicīga un aktīvi izvērsta komunikācija. "Piemēram, pirms Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā tika aktīvi informēts par gaidāmiem riskiem, un tā rezultātā šie riski bija minimāli. Tas pats attiecas uz vēlēšanām, kad, notiekot aktīvai sarunai publiskajā telpā par drošības riskiem, beigās šie riski bija minimāli," norādīja Galkins.
Viņš arī vērsa uzmanību, ka daļā dezinformācijas gadījumu valsts institūcijām nemaz nevajag reaģēt, jo mūsdienu informācijas gūzmā šāda cīņa tikai izšķiestu resursus. "Nevaram skriet uz katru paziņojumu, jo tad sanāk, ka paši pūtām un paši degām, līdz ar to dezinformācijas mērķis ir sasniegts," skaidroja Galkins.
TrollisJT > "eksperti"