Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +3 °C
Viegls lietus
Svētdiena, 29. decembris
Solveiga, Ilgona

Eksperti: Pašvaldību un valsts attiecības nonākušas strupceļā

Vērojot pašvaldību un valsts attiecības pēdējā laikā, var pamatoti apgalvot, ka tās nonākušas zināmā strupceļā, un tādējādi par zaudētāju kļūst visa sabiedrība, teikts ziņojumā Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas iespējas,  ar kuru Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotā ekspertu grupa otrdien, 18.martā iepazīstināja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Valsts prezidents Andris Bērziņš 2012.gada 6.jūnijā izveidoja ekspertu grupu, kuras uzdevums ir izvērtēt situāciju un sniegt priekšlikumus Latvijas publiskās varas pilnveidošanai valsts un vietējā līmenī. Ekspertu grupā darbojas Latvijas Universitātes (LU) politikas zinātnes asociētā profesore Daina Bāra, sabiedriskās politikas centra Providus politiskās korupcijas pētnieks Valts Kalniņš, Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Jānis Pleps un LU Ekonomikas fakultātes Publiskās pārvaldes katedras asociētā profesore Inga Vilka.

Eksperti ir izstrādājuši 30 priekšlikumus risinājumiem un diskusijām, kuri, pēc deputātes Rasmas Kārkliņas (V) teiktā, ir interesanti, bet Saeimas komisijas konkrēto darbu neatvieglo. Deputāte aicināja ekspertus iesniegt arī konkrētus priekšlikumus pašvaldību darbu reglamentējošiem likumprojektiem, kas patlaban tiek apspriesti Saeimā.

Eksperti iesaka izslēgt no Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma normas, piemēram, par 4000 iedzīvotāju minimālo skaitu novadā, kuras nav īstenotas vai netiek ievērotas, kā arī skaidri formulēt, kādos gadījumos pieļaujamas vietējo pašvaldību teritoriālās izmaiņas.

Atbalstāmi, pēc ekspertu domām, būtu dažādi iedzīvotāju līdzdalības sekmēšanas eksperimenti - pilotprojekti, uz kuru bāzes attiecīgās iniciatīvas varētu tikt ieviestas plašāk. Piemēram, ekspertu grupa rosina dažās pašvaldībās izvērtēt iespēju iedzīvotājiem tieši vēlēt mēru, iedzīvotājus iesaistīt deputātu skaita noteikšanā, kā arī radīt mehānismus, kas nodrošina pašvaldības iedzīvotāju līdzdalību budžeta veidošanā.

Turklāt eksperti rosina pieņemt likumu par vietējiem referendumiem, paredzot, ka tie ir lemjoši, kā arī likumā noteikt konkrētus jautājumus, par kuriem pieļaujams vietējais referendums.

Ziņojumā teikts, ka nepieciešams ratificēt Eiropas Vietējo pašvaldību hartas papildprotokolu, tādējādi uzņemties arī starptautiskās saistības attiecībā uz iedzīvotāju līdzdalības sekmēšanu pašvaldībās. Ekspertu grupa uzskata, ka būtu pilnveidojama Latvijas viedokļa un interešu pārstāvība gan pašvaldību, gan atbildīgās ministrijas personā Eiropas Padomes institūcijās, kas uzrauga hartas izpildi.

Tāpat norādīts, ka vajadzētu nodrošināt, ka vietējo pašvaldību mājaslapās internetā pārskatāmā veidā ne vēlāk kā saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienā pieejami visi spēkā esošie saistošie noteikumi aktuālā konsolidētā versijā.

Eksperti uzskata, ka jādrošina valsts institūciju, visupirms Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), metodisks un juridisks atbalsts vietējām pašvaldībām dažādu to kompetencē esošo jautājumu labākai pārvaldībai, īpaši sekmējot pašvaldību sadarbību dažādu funkciju kopīgai īstenošanai, kā arī iedzīvotāju izglītošanu un iesaistīšanu pašvaldības darbībā.

Ziņojumā teikts, ka ieteicams sekmēt reģionālu ētikas padomju vai komisiju izveidošanu un darbību neskaidru pašvaldības deputātu darbības gadījumu risināšanai, tādējādi uzlabojot vietējo iedzīvotāju interešu pārstāvību un veidojot attiecīgas tradīcijas. Lai palielinātu vietējo pašvaldību ietekmi uz valstī pieņemamajiem lēmumiem un stiprinātu vietējo pašvaldību kopdarbību ar valsts varu, rosināts apsvērt iespēju noteiktam skaitam pašvaldību piešķirt noteiktas konstitucionālās pilnvaras vai iesaistīt vietējo pašvaldību delegātus atsevišķu lēmumu pieņemšanā.

Tāpat vajadzētu palielināt pašvaldību finanšu atbildību, palielinot ieņēmumu autonomiju un izdevumu izvērtējumu. Lemšanā par pašvaldību finanšu jautājumiem, būtu svarīgi balstīties ne tikai uz sektora kopīgo un vidējo situāciju, bet arī uz individuālu pašvaldību analīzi.

Eksperti uzskata, ka nevajadzētu kārtējo reizi atlikt jauna finanšu izlīdzināšanas likuma pieņemšanu, kā arī garantētā minimālā ienākuma (GM) pabalstu izmaksai ieteicams paredzēt mērķdotāciju pašvaldībām no valsts budžeta. Būtu ieteicams, pēc ekspertu domām, apsvērt uzņēmuma ienākuma nodokļa ieņēmumu daļas novirzīšanu speciālam pašvaldību ekonomiskās attīstības fondam, un sadalīt starp pašvaldībām, izmantojot piemērotus statistikas datus, kas saistīti ar ekonomisko aktivitāti teritorijā, un vispārīgas dotācijas vai mērķdotācijas veidā pārskaitīt pašvaldībām.

Eksperti uzskata, ka ieteicams izstrādāt un pieņemt speciālu likumu par Rīgu kā Latvijas Republikas galvaspilsētu, kurā varētu tikt ietverti speciāli noteikumi par iedzīvotāju pārstāvniecību Rīgas domē, atsevišķas atkāpes no vispārējiem pašvaldības deputāta pienākumu īstenošanas nosacījumiem, kā arī specifiski galvaspilsētas funkciju un finansējuma noregulējumi.

Varētu arī noteikt atšķirīgu deputātu skaita noteikšanas kārtību novadiem atkarībā no tajos ietilpstošo pagastu un pilsētu skaita. Novados, kur nav bijusi apvienošanās vai kur apvienojušās divas pašvaldības, ieteicams būtu mazāks deputātu skaits. Eksperti rosina samērot pašvaldību vēlēšanu likuma un administratīvo teritoriju likuma kritērijus.

Eksperti pieļauj iespēju nākotnē paredzēt, ka pašvaldības domes iepriekšējais sasaukumam vai pašvaldības iedzīvotājiem vietējā referendumā ir iespēja likumā noteiktās robežās noteikt deputātu skaitu pašvaldības domē. Turklāt ieteikts atteikties no iespējas pašvaldības domes deputātam atturēties balsojumos, pieļaujot tikai par vai pret balsojumus.

Ziņojumā norādīts, ka jāparedz ierobežojumu apvienot pašvaldības deputāta amatu ar amatu pašvaldības centrālajā administrācijā, proti, ar administratīva rakstura institūcijām un struktūrvienībām, likumā funkcionāli iezīmējot attiecīgos amatus.

Tāpat ieteikts noteikt atlīdzības ierobežojumus pašvaldības vadošajiem politiskajiem amatiem amatu savienošanas gadījumos, lai izslēgtu situāciju, ka blakus darbs ir ienesīgāks par pamata darbu domē, kā arī rosināts noteikt, ka pašvaldības deputāta pilnvaru laikā deputāts nevar stāties amatā pašvaldības institūcijās vai struktūrvienībās, izņemot, ja par to ir nobalsojusi pašvaldības dome ar divu trešdaļu deputātu balsu vairākumu.

Uzrunājot komisijas deputātus, eksperte Inga Vilka aicināja nebaidīties no eksperimentiem pašvaldību darbā, tostarp apsvērt arī nepilsoņu un personu no 16 gadu vecuma piedalīšanos 2017.gada pašvaldību vēlēšanās.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas