Eksperti: Valsts līdzfinansējums ārzemju filmām veicinās kino industrijas attīstību

Līdzfinansējumu plānots piešķirt Nacionālā kino centra (NKC) administrētā ikgadējā konkursā, kur pretendēt uz valsts budžeta līdzekļiem varēs Latvijā reģistrēti filmu producenti, kuri ar ārvalsts filmu producentu noslēguši līgumu par ārvalsts filmas uzņemšanu Latvijā.  Šādu valdības soli atzinīgi vērtē producents un Latvijas kinoproducentu asociācijas prezidents Vilnis Kalnaellis. Ja noteikumi tiks saskaņoti Eiropas Komisijā un tie stāsies spēkā, tas nozīmēs ne vien lielāku vietājā personāla nodarbinātību, bet arī kino industrijas darbinieku profesionālu izaugsmi. “Tā kā tas ir absolūti pozitīvi,” priecājas V. Kalnaellis.Arī viņš uzsver, ka Rīgas filmu fonda pieredze jau ir pierādījusi, ka interese par filmēšanu Latvijā ir, tāpēc šāda finansējuma mehānisma ieviešana valsts līmenī ārzemju kino veidotājiem būtu vēl izdevīgāka. “Tas ir ļoti labi un tā ir normāla prakse. Katra valsts cīnās par to, lai tajā tiktu uzņemtas pēc iespējas vairāk filmu,” piebilst V. Kalnaellis.Līdz šim Latvijā bijušas problēmas ar to, ka bieži vien ārzemju filmēšanas grupas prasa līdzfinansējumu, bet tām īsti nav bijis ko piedāvāt, saka kastinga aģentūras “Baltic Casting Agency” vadītājs Elviss Grinbergs. Viņš norāda, ka bieži vien Rīga vizuāli patīk labāk nekā Prāga, taču beigu beigās tiek izvēlēta Prāga, jo tur valdības līdzfinansējums sasniedz pat 70 procentus. “Ja tas tiks pieņemts, tad pavisam noteikti tas būs liels pluss un varēsim arī vairāk uzrunāt braukt filmēt pie mums, nevis sūtīt aktierus filmēties citur,” saka E. Grinbergs. Savukārt uz jautājumu, vai Latvijas kastinga aģentūras ārzemju filmu veidotājiem spēs piedāvāt pietiekoši daudz labus aktierus, E. Grinbergs atteica, ka “Baltic Casting Agency” kļuvusi par lielāko kastinga aģentūru Baltijā. “Mēs regulāri apciemojam arī Lietuvas un Igaunijas teātrus, strādājam ar visiem Baltijas aktieriem un pārstāvam ārvalstīs,” sacīja E. Grinbergs.Ideja par šādu atbalsta mehānismu izaugusi no Rīgas filmu fonda veiksmīgā piemēra, kas konkursa kārtībā piešķir līdzfinansējumu filmām, kuras tiek pilnībā vai daļēji uzņemtas Rīgā un tās apkārtnē, portālam Diena.lv skaidroja NKC pārstāve Kristīne Zvirbule. Savukārt Latvijas filmu fonds, kā to pagaidām dēvē idejas iniciatori, atbalstīs filmu veidošanu visā Latvijas teritorijā. Kā uzsver K. Zvirbule, arī ārpus Rīgas pieejamas ārkārtīgi interesantas filmēšanas lokācijas, kas ļauj filmēt visplašākajā laika periodu un stilistikas spektrā – sākot ar viduslaikiem, beidzot ar padomju laikiem un mūsdienām.Šāda tipa atbalsta mehānismi pasaulē nav nekāds jaunums – daudzviet šādi fondi darbojās jau gadiem ilgi. K. Zvirbule stāsta, ka vairākās valstīs filmu līdzfinansējums sasniedz pat 50 procentus, kas pierāda, ka valsts līmenī tiek novērtēta pozitīvā ietekme, ko ekonomikai sniedz ārzemju filmu uzņemšana konkrētajā valstī. “Filmu uzņemšana ir milzīga nozare, milzīga industrija un tas saistīts ar liela cilvēku skaita nodarbināšanu,” uzsver NKC pārstāve.Rīgas filmu fonds jau iepriekš aprēķinājis, ka viens ieguldītais lats filmu fondā piesaista Rīgas un Latvijas ekonomikai deviņus latus, no kuriem daļa nodokļu veidā nonāks pašvaldības budžetā. Savukārt ilgstermiņā Rīgas parādīšanās dažādu valstu filmās piesaistīs tūristus un veicinās pilsētas atpazīstamībum, Dienai jau iepriekš atzinis Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzēvičs. Taču reālās summas, kas atstātas Rīgā un Latvijā ir daudz lielākas. Tie ir ar filmu ražošanu saistītie tiešie un netiešie tēriņi, kas veikti pilsētā, piemēram, izmantoti viesnīcu, ēdināšanas, grāmatvedības pakalpojumi. Tāpat šādi tiek veicināta kino industrijas attīstība – jaunu ar kino pakalpojumiem saistītu uzņēmumu rašanās, kā arī ar filmas ražošanu saistītais tūrisms.