EM aicina īstenot energoefektivitātes pasākumus, kas ir gan aktivitātes, gan arī inženiertehniski risinājumi, kuru ieviešanas rezultātā tiktu panākta enerģijas lietderīga izmantošana. Pasākumi iedalīti divās grupās - uzvedības maiņas jeb īstermiņa pasākumi un tehnoloģiju uzlabošanas vai nomaiņas jeb ilgtermiņa pasākumi.
Ziņojumā norādīts, ka lai izvēlētos piemērotākos tehnoloģiju uzlabošanas vai nomaiņas risinājumus ar mērķi samazināt tehnoloģisko iekārtu lietošanas jaudu, pirmais solis energoefektivitātes pasākumu ieviešanā ir uzvedības maiņas pasākumus īstenošana.
Īstermiņa pasākumi ziņojumā ir iedalīti septiņās kategorijās, tostarp apgaismojums, gaisa kondicionēšana, sildierīču izmantošana, biroja tehnika, sadzīves tehnika, efektīva dabas resursu izmantošana, kā arī darbinieku izglītošana.
Savukārt ilgtermiņa pasākumi ir strukturēti sešās kategorijās, tostarp energopārvaldības sistēmas izveide un nepārtraukta uzlabošana un sertificēšana, ēku enerģijas patēriņa kontrole un samazināšana, ēku energoaudits un energosertifikācija, ēku renovācija, enerģijas ražošanas veicināšana no atjaunojamiem energoresursiem, kā arī izglītojošie pasākumi darbiniekiem un ēku apsaimniekotajiem par energoefektivitātes un klimata jautājumiem.
Siltumenerģijas patēriņa mazināšanai valsts iestādes plāno mazināt apkures temperatūru gan darba laikā par vienu līdz diviem grādiem, gan ārpus darba laika, kā arī visās koplietošanas, ne biroju un tehniskajās telpās un ēkās, kā arī atslēgt karsto ūdeni telpās un ēkās, kur tas būtu iespējams. Tāpat plānots īstenot vairākus siltumenerģijas kontroles un uzraudzības pasākumus ar ilgtermiņa ietekmi, piemēram, uzstādīt siltuma patēriņa regulācijas iekārtas vai tās mainīt uz jaunākām un efektīvākām.
Tāpat plānots īstenot ilgtermiņa pasākumus, kas nodrošinās tūlītējus enerģijas ietaupījumus un nepieļaus enerģijas patēriņa pieaugumu, piemēram, veikt ēku renovāciju, ēku apkures sistēmu nomaiņu un uzlabošanu, pārejot no mazāk efektīvām apkures tehnoloģijām uz jaunām un energoefektīvām tehnoloģijām, siltumenerģijas zudumu samazināšanai plānots novērst karstā gaisa izplūšanu, kā arī kontrolēt telpu vēdināšanu.
Elektroenerģijas patēriņa samazināšanā lielu uzsvaru plānots likt uz apgaismojuma optimizēšanu iekštelpās, uzstādot viedo apgaismojumu, ieviešot kustības sensors, kā arī izslēdzot apgaismojumu pēc darba laika. Tāpat plānots likt uzsvaru arī ārtelpās, tostarp samazinot ēku fasāžu apgaismojumu, mazinot stāvvietu un citu ārtelpu apgaismojumu.
Tāpat plānots ieviest tehnikas izmantošanas kontroli. Iecerēts arī rūpīgāk kontrolēt elektroenerģijas izmantošanu telpu apsildē, kondicionieru un sildītāju izmantošanu. Tāpat tiek piedāvāts būtiski mazināt liftu izmantošanu, kur liftus varētu izmantot tikai kravas pārvietošanai vai personas ar kustības traucējumiem.
Ziņojumā minētie dabasgāzes patēriņa mazināšanas iecerētie pasākumi ir līdzīgi siltumenerģijas mazināšanas pasākumiem - atsevišķās iestādēs plānots gāzes individuālās apkures iekārtas mainīt uz cietā biomasas kurināmā iekārtām vai siltumsūkņiem, vai pieslēgties centralizētās siltumapgādes sistēmai.
Naftas produktu mazināšanai galvenokārt plānots mazināt dienesta transportlīdzekļu izmantošanu, plānojot maršrutus, piemērojot koppbraukšanu, klātienes sanāksmes aizstājot ar attālinātajām sanāksmēm, veicot rūpīgāku degvielas patēriņa uzraudzību. Atsevišķas iestrādes plāno darbinieku izmantošanai iegādāties sabiedriskā transporta biļetes vai apmaksāt mikromobilitātes transportlīdzekļu nomu.
Vienlaikus EM uzdots maksimāli informēt sabiedrību par veicamajiem pasākumiem enerģijas taupībai.