Ministrijā atklāja, ka no reģioniem nāk dažādas ziņas - ir vietas, tūristu mītnes, kuras jau ir stabili aizņemtas nedēļas nogalēs un brīvi pieejami vien darba dienu datumi, taču ir arī vietas, kur situācija nav tik iepriecinoša.
Vienlaikus kritusies arī uzņēmumu maksātspēja, līdz ar to ir samazinājies ekonomiski aktīvo komersantu skaits. Ministrijā atklāja, ka ilgu laiku slēgti bija arī valsts un pašvaldību veidotie dabas parki, kas veido lielu daļu jeb tā saucamo "Top" apmeklējumu Latvijā.
Ministrijā norādīja, ka Latvijā Covid-19 ierobežojošie pasākumi jo īpaši negatīvi ietekmējuši tūrisma, restorānu un ēdināšanas sektora, izklaides, pasākumu rīkošanas u.c. pakalpojumu sniedzējus. Tieši skarto nozaru pievienotā vērtība veido gandrīz 800 miljonus eiro, kas ir 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tā skaitā, izmitināšana (0,6%), ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi (0,2%).
Pērn tieši skartajās nozarēs kopā bija aptuveni 60 000 darbavietu jeb 7% no kopējā aizņemto darbavietu skaita, tostarp izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (32 100 jeb 3,5%), tūrisma un nomas pakalpojumi (4200 jeb 0,5%), māksla, izklaide un atpūta (11 700 jeb 1,3%).
Kā informēja ministrijā, pēdējie pieejami Centrālās statistikas pārvaldes dati, kas apkopoti aprīlī, Latvijas tūristu mītnēs aizvien rāda negatīvu ainu. Apkalpoti 13 200 ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 93,6% mazāk nekā 2019.gada aprīlī. Viesu pavadīto nakšu skaits bija 53 700, kas ir samazinājums par 86,6%, salīdzinot ar pagājušā gada aprīli.
Šajā aprīlī apkalpoti 2400 ārvalstu viesu (par 98,4% mazāk nekā pagājušā gada aprīlī), to pavadīto nakšu skaits bija 22 200, kas ir par 92,4% mazāk nekā pērnā gada aprīlī. Savukārt aprīlī tūristu mītnēs apkalpoti 10 800 Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 82% mazāk nekā 2019.gada aprīlī. Vietējo iedzīvotāju pavadīto nakšu skaits bija 31 500, kas ir samazinājums par 71%, salīdzinot ar iepriekšējo periodu pērn.
Pēc ministrijas pārstāvju paustā, situācija jūnijā un jūlijā sāka uzlaboties, pateicoties pakāpeniskai ierobežojošo normu atcelšanai. Pastāvošo ierobežojumu atcelšana vietējiem tūrisma komersantiem bija būtiska, taču vissvarīgākais ir starptautisko pasažieru kustība - no 3.jūnija, kad ir iespējams ceļot no un uz Eiropas Savienības, ir parādījusies lielāka cerība ātrāk atgūt zaudēto. Ekonomikas ministrija atgādināja, ka būtisks tirgus Latvijai bija Krievija, robežu atvēršana ar trešajām valstīm ir kritiska.
Aptuveni 80% no ārvalstu tūristiem uzturas Rīgā. Ministrijā atklāja, ka liela daļa no tiem ir darījumu tūristu, kuru piesaistei tūrisma komersanti ir gatavojušies gadiem. Patlaban pasākumi ir atcelti, pastāv aizvien liels risks tos organizēt, baidoties, ka ieguldījumi var tikt zaudēti. Tāpat situācija ar saslimstības rādītājiem mainās iknedēļas. Arī vietējie tūristi nozarei patlaban ir ļoti būtiski, bet tie nespēs iedot to apjomu, skaidroja Ekonomikas ministrijas pārstāvji.
Pēc ministrijas pārstāvju stāstītā, vissmagāk cietušais tūrisma operatoru un tūrisma aģentu sektors saņēma dubultu triecienu, tā darbību apturēja gan tas, ka Latvijas iedzīvotāji nevarēja izceļot ārpus, un papildu tam neveidojās arī ienākošais ārvalstu sektors. Apstājās arī valsts un pašvaldību komandējumu organizēšana. Attiecīgi bija būtiski sniegt repatriācijas izmaksu segšanas atbalstu un steidzamības kārtā ieviest vaučeru sistēmu.
Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju Eiropā, gan SPKC, gan Veselības ministrija joprojām neiesaka doties ceļojumos ārpus Latvijas.