Tāpat ECRI rekomendē Latvijas varas iestādēm automātiski piešķirt pilsonību tiem bērniem, kuri dzimuši Latvijā nepilsoņu vecākiem pēc valsts neatkarības atjaunošanas. Komisija arī aicina varas iestādes nodrošināt bezmaksas valodas apmācību tiem nepilsoņiem, kuri vēlas naturalizēties.
ECRI stingri rekomendē Latvijas varas iestādēm anulēt nesen pieņemtos noteikumus, ar kuriem noteikta nepilsoņu nepiemērotība dienēt pašvaldības policijā.
Komisija arī pauž bažas par atsevišķiem pasākumiem, kurus veikušas Latvijas varas iestādes saistībā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu lietā Andrejeva pret Latviju. Sūdzības iesniedzēja Latvijas nepilsone no 1973.gada līdz 1990.gadam strādāja Latvijā, bet darba devēji bija reģistrēti Kijevā un Maskavā. Sociālās apdrošināšanas pārvalde pensiju aprēķināja tikai par periodu pirms 1973.gada un pēc 1990.gada, jo atbilstoši Latvijas likumam Par valsts pensijām, aprēķinot pensijas apmēru nepilsoņiem, vērā var ņemt tikai to periodu, kas nostrādāts Latvijā, lai gan attiecībā uz pensiju aprēķināšanu Latvijas pilsoņiem vērā tiek ņemts viss darba stāžs, tostarp arī laika periods, strādājot citās PSRS republikās. Tiesa sprieda, ka Latvijas varas iestādes ir diskriminējušas nepilsoni, aprēķinot viņas pensiju, atsakoties atzīt viņas darba stāžu laika posmā no 1973.gada līdz 1990.gadam, kad viņu nodarbināja citā bijušās PSRS republikā reģistrēta organizācija.
ECRI saņēmusi informāciju, ka pēc šī sprieduma varas iestādes iesniedza likuma Par valsts pensijām grozījumus, kurā pensiju aprēķināšanas mehānisms ir "novienādots uz leju" attiecībā gan uz pilsoņiem, gan nepilsoņiem, tādejādi izturoties pret pilsoņiem ne tik labvēlīgi kā iepriekš. Šie grozījumi vēl nav pieņemti. ECRI atkārtoti norāda uz šo grozījumu, ja tie tiks pieņemti, negatīvo ietekmi uz starpetniskajām attiecībām.
ECRI atzīmē, ka 2011.gada februārī Satversmes tiesa paziņoja, ka likuma Par valsts pensijām normas, par kurām runāts spriedumā Andrejeva pret Latviju, nav pretrunā ar Latvijas konstitūciju. Tiesa noraidīja iesniedzēju prasības (līdzīgas kā Andrejevas lietā), pamatojot, ka Andrejevas gadījums bija izņēmums, jo viņa fiziski strādāja Latvijas teritorijā. ECRI domā, ka Satversmes tiesas lēmums labākajā gadījumā nodrošina ļoti ierobežotu ECT sprieduma interpretāciju.
"ECRI rekomendē Latvijas varas iestādēm izpildīt ECT spriedumu tādā veidā, kas neradītu negatīvu ietekmi uz starpetniskajām attiecībām, proti, izmantojot to, lai samazinātu pilsoņu pašreiz spēkā esošās tiesības uz pensiju," teikts ziņojumā.
71 lapaspuses garajā ziņojumā nepilsoņu jautājumam atvēlēta vien divas lapaspuses. Kopumā ziņojumā secināts: lai arī Latvijā rasisma un neiecietības jautājumos vērojama pozitīva attīstība, joprojām atsevišķi jautājumi rada bažas, tostarp budžeta samazinājums Tiesībsarga birojam un romu situācija valstī.
Līdzšinējais komisijas priekšsēdētājs, jaunievēlētais Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks iepriekš intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka nav piedalījies ECRI ziņojuma rakstīšanā, jo pārstāv Latviju, bet ir diskutējis ar kolēģiem par šo dokumentu.
Ziņojums tika sagatavots pēc ECRI vizītes Latvijā 2011.gada aprīlī. ECRI ir Eiropas Padomes cilvēktiesību institūcija, kuru veido neatkarīgi eksperti, kuri uzrauga problēmas saistībā ar rasismu un diskrimināciju, kuras pamatā ir etniskā izcelsme, ādas krāsa, tautība, reliģija vai valoda, kā arī ar ksenofobiju, antisemītismu un neiecietību. ECRI sagatavo ziņojumus un sniedz rekomendācijas Eiropas Padomes dalībvalstīm.